Vecā apģērba jaunā dzīve
Savā ikdienā piedomāju pie tā, lai mana saimniekošana būtu dabai draudzīgāka, lai pateicoties ne tik pārdomātai man uzticēto materiālo vērtību lietošanai, nepiesārņotu vidi ar liekiem atkritumiem. Kad veicu kārtējo sezonas skapja revīziju, arvien secinu, ka daudz kas mani vairs neuzrunā, ir nolietojies vai vienkārši nav vairs nepieciešams.
Protams, ka vienmēr ciemos var uzaicināt draudzenes, kuras arī sastapušās ar līdzīgu problēmu, un rīkot savstarpēju Andeli Mandeli. Vēl dzirdēts, ka vecos apģērba gabalus iespējams atdot H&M veikalā, par to pretī saņemot dāsnu atlaidi, iegādājoties jaunu apģērbu. Var arī mēģināt veco apģērbu pārdot internetā un atrast tam jaunu īpašnieci.
Pavisam nesen nonācu pie jauna secinājuma – veco apģērbu varu pārvērst arī jaunā, izmantojot šujmašīnu. Tā ir iespēja ne vien vecajam apģērbam piešķirt jaunu dzīvi, bet jauno tērpu radīt pašai pēc savas gaumes un vēlēšanās. Turklāt, atgriežoties pie šūšanas, tāda mājīguma sajūta, jūtams – šeit dzīvo gādīga sieviete, kura rūpējas par ģimeni, kura ap sevi spēj radīt skaistu un sakoptu vidi.
Šujmašīna nenoliedzami arī piešķir istabai māksliniecisku dzirksti, tā ir iespēja no patērētāja kļūt par radītāju, uzšūt ko tādu, kas nav nevienam citam. Turklāt tas prieks un mirdzums acīs, pašai radot savu apģērbu, ir nenovērtējami. Tā ir iespēja izjust gandarījumu par paveiktu darbu, lepnumu par savām spējām – nekas nesniedz tādu apmierinātības sajūtu kā iespēja realizēt savu potenciālu un radīt ko jaunu.
Šūt iemācījos skolas laikā, taču pēdējos gadus ar to vairs nebiju aizrāvusies. Varbūt tāpēc, ka veikalā iegādāties nepieciešamo apģērbu licies ātrāk un šūšanai nav bijis tik daudz laika. Lai vai kā, esmu nolēmusi pie tā atgriezties un jau šodien no kleitas, kas jau pagalam bija apnikusi, uzšuvu jaunus svārkus. Šobrīd par savu veikumu smaidu līdz ausīm.
Pie tā nonācu, šķirstot 200.lv katalogu, tā starp citu nostalģiski apstājoties pie šujmašīnu sekcijas. Katalogs plašs, iespējas dažādas, kāpēc gan neatgriezties pie šī sievišķīgā hobija? Turklāt – tā ir ne vien iespēja parūpēties par dabu, izmantot apģērbu atkārtoti, bet arī ietaupīt. Ja reiz audums ir – tad atliek tikai iegādāties diegu. Vēl, protams, vispirms iegādājos jaunu šujmašīnu, jo mammai jau atņemt viņējo būtu drusku netaisni.
Turklāt šujmašīna ir ļoti parocīga arī tādās reizēs, kad biksēm vienkārši jāiešuj gali, ja gribas saīsināt nopirktās kleitas garumu. Tā vietā, lai dotos uz tuvāko šūšanas darbnīcu, visu iespējams paveikt pašas rokām. Lai arī esmu apguvusi vien pamata iemaņas darbā ar šujmašīnu, tās iegāde noteikti mani mudina attīstīt šīs prasmes. Jau esmu pieteikusies Burdas rīkotajos kursos, lai iemācītos īstenot arī sarežģītākas apģērba ieceres.
Tāpēc vēlos iedrošināt ikvienu, kas klusītēm ilgojusies pēc savas šujmašīnas un valkāt pašas radītus tērpus. Šūt iemācīties nav neiespējami, turklāt mūsdienās regulāri tiek rīkotas apmācības. Varbūt ar to tieši jāsāk, bet šujmašīnas iegāde jau sekos pēc tam, kad būs iegūta pārliecība par savām spējām.
Tikmēr – laiku pa laikam var pazīmēt skices uz papīra lapu malām, pasapņot par to, kā izskatītos sapņu kleita un papētīt šujmašīnu piedāvājumu internetā. Un varbūt arī tu tuvākajā laikā saņemsies un sāksi piepildīt šo sapni?
Plašāk ar šujmašīnu piedāvājumu ērti var iepazīties interneta veikalā: https://mobile.220.lv/lv/search?q=%C5%A1ujma%C5%A1%C4%ABnas.
