Mūsdienās alerģijas ir tipiskas

Kādu rītu pamodos ar nepatīkamu niezi, turklāt krūtis klāja sarkani izsitumi. Kas gan ir noticis? Domāju, vai gan tas nav kašķis? Kad vērsos pie dermatologa, vien tad, kad jau izsitumi bija parādījušies arī uz rokām, dedzināja un man bija paaugstināta temperatūra, uzzināju, ka tā ir alerģijas izraisīta reakcija. Ieplētu acis un brīnījos – man nebija alerģijas.

Izrādās, ka alerģijas var parādīties arī vēlākos gados, nav obligāti ar tām jāpiedzimst. Arī mani šoreiz bija pārsteigušas negaidītas pārmaiņas organisma imūnsistēmā. Šajā gadījumā, tā kā alerģiskā reakcija bija no tiesas akūta, saņēmu vairākkārtēju zāļu devu, kas tika ievadīta vēnā. Tikai, kad alerģiskā reakcija tika nomierināta, varējām sākt pētīt, kas to izraisījis.

Par alerģijas diagnostikas iespējām un tipiskākajām pazīmēm pastāstīšu turpinājumā.

Kā man paskaidroja dermatologs, alerģijas bijušas aktuālas visos laikos, tomēr dažādu iemeslu dēļ mūsdienu cilvēki no tām cieš vairāk kā mūsu senči. Sākot no pavasara putekšņiem un pārtikas produktiem, un beidzot ar aukstuma nepanesamību – alerģijas ir tik dažādas.

Diemžēl ne vienmēr simtprocentīgi izdodas noteikt precīzu alerģijas cēloni, tomēr šādi gadījumi ir ļoti reti. Jāteic, ka šajā reizē es pievienojos reto īpatņu klubiņam un precīzu diagnozi tā arī šajā gadījumā veikt nebija iespējams. Tiesa, alerģiskā reakcija vairs nav parādījusies kopš injekcijas.

Vienīgi secinājām, ka piena produkti ir par iemeslu manai aknei, kā arī jāpārtrauc cukura patēriņš uzturā – kā izrādījās, tas gan bija par iemeslu manām apsārtušajām pūtītēm.

Vairumā gadījumu iespējams ļoti veiksmīgi apkarot gan pašu alerģiju, gan tās izpausmes. Arī es varēju doties mājās sveika un vesela. Tiesa, konkrētās situācijas alerģiskā reakcija tā arī palika noslēpums.

Tipiskākās alerģijas

Tipiskas alerģijas pazīmes ir nepatīkami, niezoši izsitumi, iesnas un tūska. Retāk novērotas galvas vai ausu sāpes, dzirdes pasliktināšanās un reizēm pat īstas astmas lēkmes. Visbiežāk no šiem simptomiem cieš cilvēki, kam ir nepanesība pret putekļiem, ziedputekšņiem un dažādiem pārtikas produktiem.

Tādēļ ir ļoti svarīgi uzturēt mājās kārtību, lai neradītu putekļu ērcītei labvēlīgus apstākļus un nodrošināties ar antihistamīna preparātiem pirms došanās ārpus pilsētas. Arī apģērbs bieži vien satur alergēnus, tādēļ ieteicams vienmēr rūpīgi izpētīt auduma sastāvu.

Un kā jau minēju sākumā – ja nekad nav bijusi alerģija ne pret pārtikas, ne kosmētikas produktiem, tas nenozīmē, ka tā nevar piemeklēt vēlāk. Arī es iepriekš lietoju piena produktus un tas neatstāja nekādu nelabvēlīgu ietekmi uz manas ādas stāvokli. Taču pēkšņi – šo produktu patēriņu vajadzēja ierobežot un pāriet uz augu valsts pieniem – kokosa vai mandeļu.

Es, tāpat kā daudzi, kas ar to saskārušies, brīnījos – kā tas var būt, ka pēkšņi no cukura un mana mīļā jogurta man metas izsitumi? Taču tas, izrādās, ir ļoti vienkārši izskaidrojams – organismā ir radušies kādi imūnsistēmas darbības traucējumi. Tas nozīmē, ka jāsakārto imūnsistēma.

Diagnostika

Pastāv vairākas alerģijas diagnostikas metodes. Visbiežāk veic kompleksu izmeklēšanu, jo dažkārt pēc vienām analīzēm neko daudz nevar noteikt. Izmeklējumus veic ārsts alergologs, kurš sākumā Jūs iztaujās ne tikai par sūdzībām, bet arī par kopējo pašsajūtu, ēšanas paradumiem un Jūsu ikdienas gaitām. Pēc tam tiks veikta nepieciešamā izmeklēšana. Diagnostikas metodes:

• Dūriena vai skrāpējuma metode. Veic uz apakšdelma ādas. Vienā piegājienā iespējams pārbaudīt ne vairāk kā 15 alergēnus. Ja ir alerģija pret kādu no testa alergēniem, tad pēc kāda mirkļa dūriena vai skrāpējuma vietā parādīsies neliela tūska vai apsārtums. Neuztraucieties – šī pārbaude nav sāpīga, jo tiek pārbaudīts burtiski milimetrs ādas. Šī bija pārbaudes metode, kuru izmantoju es. kā jau minēju, manā gadījumā izrādījās, ka ne pret vienu no šiem alergēniem alerģiskas reakcijas man nav.
• Antivielu noteikšana. Asins analīzes, kas nosaka, kurai grupai pieder konkrētais alergēns. Ļoti efektīva metode, kas būtībā ir līdzīga ādas testiem – dūrienam un skrāpējumam.
• Provokatīvie testi. Gadījumā, ja pēc abām iepriekšējām analīzēm joprojām ir neskaidra diagnoze, tad tiek veikti provokatīvie testi. Gļotādā tiek ievadīts niecīgs alergēna daudzums, kam būtu jāizsauc alerģiska reakcija. Ja alergēns izrādās īstais, tad iespējams novērot pat ļoti smagus simptomus. Tādēļ šāda pārbaude tiek veikta stingrā ārstu uzraudzībā.

Mana pieredze bija tāda, ka alerģija vienkārši pati no sevis pazuda, alerģiskās reakcijas vairs neatkārtojās. Piena produktus uzturā beidzu lietot, kā arī pārtraucu pievienot ēdienam cukuru – izsitumi pazuda. Papildus izmeklējumus neveicu, tik pat mistiski, cik pie manis alerģija bija ieradusies, tik pat mistiski tā pati pazuda.

Protams, bez dermatologa palīdzības nebūtu varējusi atbrīvoties no nepatīkamajiem izsitumiem. Ja simptomi ir saasināti, noteikti pēc iespējas ātrāk jāmeklē medicīniska palīdzība. Nopietnākos gadījumos alerģijas ierosinātājs var pat novest līdz letālam iznākumam. Tāpēc tā nav joka lieta.

Gadījumos, kad diagnozi iespējams noteikt precīzi (kas visbiežāk tā arī notiek), tiek sastādīts ārstēšanās un profilakses kurss un saņemti norādījumi, kā turpmāk sadzīvot ar alerģiju. Visbiežāk tiek nozīmēti plaši sastopami antihistamīna līdzekļi un ieteikumi, kā izvairīties no kontakta ar alergēnu.

Kur meklēt palīdzību, ja ir alerģija?

Es devos pie dermatologa. Tā kā alerģiska reakcija ir vizuāli redzams defekts, tad likumsakarīgi šķita konsultāciju saņemt tieši pie ādas ārsta. Turklāt, alerģija var būt par iemeslu vairākām dermatoloģiskām saslimšanām. Tāpēc šajā gadījumā noteikti vērts konsultēties arī ar dermatologu. Konsultācijai var pieteikties šeit.

Tāpat noteikti būtu jāapmeklē alergologs, kas specializējies tieši alerģijas jautājumos un var palīdzēt atrast alerģijas izraisītāju, kā arī nozīmēt ārstēšanos.