Kosmētikas hameleoni – stāsts par savu uzņēmumu

Noteikti daudziem savs uzņēmums ir sapnis – tā ir iespēja pašam būt sava laika noteicējam un ikdienā nodarboties ar sirdslietu vai vismaz ko tādu, kas patiesi aizrauj. Šoreiz vēlos pastāstīt par to – par diviem uzņēmējiem, kas atraduši vietu zem Saules. Varbūt tas uzrunā vēl kādu un noder kā iedvesmas avots uzdrošināties un pamēģināt arī pašam.

Šis ir stāsts par to, ka tikt pamanītam iespējams arī tad, ja uzņēmums nav izveidojis kosmētikas industrijā tik spēcīgu simbolu kā Madara vai Stenders. Arī citiem pietiek vietas, lai piedāvātu savu kosmētikas produkciju. To lieliski apstiprina Mārtiņš un Krists, kas jau kopš uzņēmējdarbības pirmsākumiem pelna, ražojot kosmētiku pēc privātiem pasūtījumiem.

Tas ļāvis viņiem attīstīt arī pašiem savas produktu līnijas Pien un Ceano. Mārtiņš Baklāns (31) un Krists Frinbergs (31) uzreiz pēc vidusskolas sāka strādāt tipogrāfijā Dardedze Hologrāfija, kur abi arī satikās. Mārtiņš bija sācis studijas Banku augstskolā, Krists – Mūzikas akadēmijā, tomēr abi sapra­ta, ka darbs ir svarīgāks, un mācības pameta.

Uzņēmējdarbības pirmsākumi

Sā­kotnēji viņi bija asistenti, bet laika gaitā kļuva par nodaļu vadītājiem: Mārtiņš atbildēja par ra­žošanu, Krists par hologrāfiju. Paralēli tam abi draugi sāka plānot paši savu biznesu.

Ideja ražot kosmētiku radās tāpēc, ka Mārtiņa mammai šajā jomā bija uzkrāta pieredze. Viņa pirms tam bija strādājusi vietējā kosmētikas uzņēmumā Atti­rance un «varēja palīdzēt mums ar to, kas pa­šiem nebija skaidrs», saka Mārtiņš.

Jau pašā sākumā viņi nolēma koncentrēties uz eksportu. «Mēs sapratām – ja gribas ātri un labi attīstīties, darbība jāizvērš ārpus Latvijas robe­žām,» stāsta Krists. Stendera paveiktais lika no­prast, ka vannas kosmētiku ražot ir vienkāršāk nekā ķermeņa vai sejas, un draugi savu biznesu sāka ar ziepēm.

Pirmo klientu Igaunijā, kurš pro­dukciju realizēja suvenīru veikaliņos, viņi uzgāja internetā, un drīz pēc tam tika nodibināts uzņē­mums Cita lieta. Ražošanas sākšanai nevajadzēja daudz – pieti­ka ar 10 m² lielu telpu un iekrātajiem trim tūksto­šiem latu, par ko viņi nopirka nepieciešamās izej­vielas un smaržas.

Sākumā Mārtiņš bija atbildīgs par ražošanu un Krists par pārdošanu, bet tagad abi dara nedaudz no visa, un viņiem palīdz 40 darbinieku. Viena no kosmētikas ražotāju lielākajām problēmām ir speciālistu trūkums, bet viņi tam atraduši risinājumu. Bijusī Dzintara darbinie­ce Valentīna Ščerbiņina izstrādā jaunus produk­tus un apmāca arī trīs uzņēmuma ķīmiķus.

Pirmā produkcija un attīstība

Pirmos divus gadus viņi ražoja tikai četrus produktus – vannas bumbas, pienu, sāli un ziepes. Tomēr klientiem radās jaunas prasības, un laika gaitā piedāvājums ir izaudzis līdz 20 produktu grupām. Katrā no tām, kombinējot 100 smaržu un jebkādu krāsu, var iegūt visdažādākos kosmētikas līdzekļus.

Populārākais produkts ir ziepes, kuras dienā var saražot līdz pat 1,5 tonnām. Klienti daž­kārt pasūta arī piedāvājumā neesošus produktus, piemēram, patlaban top speciāla produktu līnija Grieķijas tirgum, kur visa pamatā ir olīveļļa, savu­kārt Ķīnai tiek izstrādāti sauļošanās krēmi.

Bijuši arī neveiksmīgi projekti. Pirms pieciem gadiem ar ideju par speciālu produktu līniju psoriāzes slimniekiem pie Mārtiņa un Krista vērsās Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta priekšsēdētājs Dmitrijs Babarikins. Projekta realizēšanai bija paredzēts izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, bet tos nepiešķīra, un ideja netika realizēta.

Sadarbība un Pien dzimšana

Tomēr uzņēmēji ar Dmitrija starpniecību iepazinās ar piena pārstrādes uznēmumu Elpa. Piena produktu ražo­šanas procesā izdalās sūkalas, kuras nedrīkst izliet kanalizācijā. Tām piemīt ādu mīkstinošs efekts, un abi uznēmumi nolēma izstrādāt pa­saulē vēl nebijušu produktu līniju Pien, kur sa­stāvā esošo ūdeni aizvieto ar sūkalām.

Ieguldot desmit tūkstošus latu, gada laikā tapa pieci pro­dukti: vannas putas, dušas želeja, kā arī roku, sejas un intīmās mazgāšanās līdzekļi. No kopējā apgrozījuma Pien veido vien 5%, bet vairāk nekā 90% – privātie pasūtījumi.

Individuālo pasūtījumu bizness

Krists un Mārtinš ražo savus produktus ievē­rojot klientu vēlmes, tomēr lai pašiem būtu iz­devīgi, ir noteikts pasūtījuma minimums – 500 gabalu no katra produktu veida. Taču bija klien­ti, kas gribēja mazāk vai arī nevēlējās veidot savu līniju.

Tādēļ, lai būtu arī gatavi produkti no kā iz­vēlēties, jau pusotru gadu uzņēmumam ir sava vannas un ķermeņa kosmētikas līnija Ceano, kurā ir ap 300 produktu. Tās izveidošana finan­siāli gandrīz neko neprasīja, jo gan receptes, gan iepakojumi ir tie paši, kas privātajiem pasūtīju­miem. «Vajadzēja tikai izdomāt zīmolu un sa­drukāt etiķetes,» skaidro Mārtiņš.

Lai arī uzņēmumam pašam ir divi zīmoli, Latvi­jā no apgrozījuma tie veido vien piecus procentus. Tā kā uzņēmēji koncentrējas uz privātajiem pasū­tījumiem, vini neveic speciālas mārketinga akti­vitātes saviem produktiem. «Mums tas ir diezgan standartizēti – mediji un mājaslapas,» stāsta Krists, piebilstot, ka pasūtītāji daudz labāk zina savu tirgu, tāpēc arī ar mārketingu nodarbojas paši.

Cita lieta pozīcijas skaistum-kopšanas tirgū

Pēc Forbes datiem, Cita lieta ir otrs lielā­kais vannas kosmētikas ražotājs aiz Stendera, bet uz piecu lielāko kosmētikas ražotāju fona, kuru kopējā tirgus vērtība ir ap 13 miljoniem latu, tā tirgus daļa ir mazāka par desmit procentiem.

Līdz Eiropas līmenim Latvijas ražotājiem ir kur augt, jo tā apgrozījums gadā mērāms 70 miljar­dos eiro. Uzņēmumu Madara un Stenders pār­stāvji Citu lietu vērtē kā inovatīvu un mērķtiecī­gu, īpaši izceļot Pien produktus. Tomēr, kā atklāj Stenders, nācies saskarties ar cenu dempingu no šī uzņēmuma puses un centieniem pārvilināt sadarbības partnerus.

Atšķirībā no Citas lietas, citi Latvijas kosmēti­kas ražotāji gan vietējā, gan ārvalstu tirgū ir pa­zīstami ar savu zīmolu un franšīzes veikaliem. «Tā strādāt ir vienkāršāk, jo var saražot pro­duktus un uzkrāt noliktavā, bet, izpildot privā­tos pasūtījumus, tā nevar – katrs klients vēlas ko citu,» skaidro Mārtiņš. Tomēr šāda uznēmējdar­bības specifika nes augļus.

Pēdējos piecus gadus apgrozījums katru gadu ir pieaudzis vidēji par 45%, pērn sasniedzot 750 tūkstošus latu. Lai arī oficiālie ienākumi pērn bijuši ap 50 tūkstošiem latu, pēc Pien cenām var spriest, ka uzņēmums ir daudz pelnošāks. Produktu sastāvā piena sūkalas, kuras gandrīz neko nemaksā, ir līdz pat 95%, bet viens iepakojums maksā, sākot no sešiem latiem.

Tā kā viņiem pašiem nav savu veikalu, pro­dukciju var nopirkt veikalos Kolonna un Doug­las. «Pie viņiem gājām ar Pien. Uzzinot, ka mums ir Ceano, viņi piedāvāja arī to iekļaut savā sorti­mentā,» atminas Krists. Tomēr nav tā, ka uzņēmēji nedomā par franšīzes izveidošanu.

Nākones ieceres

Viņi iz­strādā veikala konceptu, ko gan paši vēl neplāno ieviest, bet gribētāji gan Latvijā, gan ārzemēs to varēs realizēt. Veiksmīga pieredze šajā zinā ir bi­jusi ar klientu Ķīnā, kuram tika speciāli radīts zī­mols un veikala koncepts Kasanrin. Tagad tam jau ir ap 200 veikalu, kuros pārdod tikai Citas lietas ražotos produktus. Uz Ķīnu arī aiziet lie­lākā daļa eksporta.

«Tur mazāk par konteineru (20 tūkstoši kilogramu) neiet,» skaidro Mārtiņš. Apjomu ziņā seko Krievija, un kopā abas valstis veido 60% no apgrozījuma. Pārējais tiek ekspor­tēts uz 26 citām valstīm.

Biznesa izaicinājumi

Strādājot tikai ar privātiem pasūtījumiem, uz­ņēmums saskāries ar problēmu, ka klients nesa­maksā, piemēram, Krievijā partneris bankrotēja. Mācoties no kļūdām, viņi sadarbojas vienlaikus ar vairākiem partneriem. «Ražošanā mēdz būt desmit un Ziemassvētku laikā pat 50 pasūtīju­mu vienlaikus,» komentē Mārtiņš.

Šāda stratē­ģija ļāva krīzi pārdzīvot bez zaudējumiem. «Bija pat baigi labi,» smejas Krists, skaidrojot, ka šajā laikā sakārtojās attiecības ar izejvielu piegādātā­jiem. «Ja pirms tam vini varēja kavēt termiņus, pacelt cenas vai aiziet divu mēnešu atvaļināju­mā, tad krīzes laikā mēs bijām labākie klienti; visi skrēja rindā.»

Lai arī kopš pirmsākumiem ražotnes izmē­ri ir simtkāršojušies, ar to nepietiek. Kristam un Mārtiņam jau ir iegādāta zeme Dreiliņos, kur šogad plānots uzbūvēt 2000 m² lielu ražotni, kas produktivitāti palielinātu piecas reizes un izmaksātu ap miljonu. «Pagaidām esam iztikuši ar saviem līdzekļiem, un kredīts būs galējais vari­ants,» saka Krists.

Spekulācijas par nākotnes kosmētikas tirgu

Uzņēmums neplāno mainīt darbības virzienu un turpinās realizēt privātos pasūtījumus. «Kāpēc gan lai L’Oreal nesāktu kādu savu produktiņu ražot pie mums?» pasmaida Krists. Savukārt Mār­tiņš jau daudz nopietnāk min Eiropas Savienības regulas kosmētikas ražotājiem, kas tiks piemēro­tas nākamgad. «Varbūt tie, kas nespēs tās izpildīt, ražos savu produkciju Latvijā?»