Smaganu atkāpšanās iemesli, simptomi un ārstēšana
Vizuālās pievilcības zaudēšana paša piekopto neveselīgo paradumu dēļ ir kutelīga tēma. Lai arī par to daudzi nevēlas runāt un labāk atstāj noklusētu, vēlos dalīties pieredzē par iemeslu, kāpēc saskāros ar smaganu atkāpšanos, un iedrošināt arī citus, kurus uztrauc šis jautājums – jo risinājums ir un sekas iespējams novērst, kā arī noteiktos gadījumos var pat pilnībā atgūt veselīgu smaganu izskatu. Kā? – par to pastāstīšu tālāk.
Tāpat vēlos brīdināt arī tos, kuri ar smaganu atkāpšanos nav saskārušies, par faktoriem, kas var to izraisīt. Tā kā noteikti nav skaisti zaudēt smaganu veselību un iegūt slimīga paskata smaidu, ir vērts turpināt lasīt un pārliecināties, ka ikdienā netiek piekopts kāds no tālāk minētajiem ieradumiem, kas var kļūt par iemeslu šādai nepatīkamai mutes dobuma problēmai.
Kas ir smaganu atkāpšanās?
Kad manīju, ka manas zobu saknes atsedzas un zobi it kā pagarinās un kļūst redzami vietās, kuras ierasti nosedza smaganas, sāku uztraukties. Kas gan ar mani notiek? Atbildi atrast devos pie speciālistiem – zobārstniecības klīnikā Adenta, kur man vairāk pastāstīja par stāvokli, kuru bija izraisījusi mana kaislīgā smēķēšana. Šī nebija mistiska saslimšana vai vēzis – man atkāpās smaganas.
Tā kā smēķējot tiek uzņemtas kaitīgas vielas, tiek kavēta asins apgāde smaganu audos, veicinot to sabrukšanu. Tā rezultātā atsedzas zobu sakņu virsmas. Kad jau domāju, ka tur vairs neko nevarēs darīt, speciālists bez jebkāda uztraukuma mierīgi noteica: ”Jāatmet smēķēšana un smaganas atjaunosies.” Neticēju – tiešām? Ārsta kungs pamāja ar galvu – “Pamazām atjaunosies asins apgāde un mikrocirkulācija.”
Tāds, lūk, bija man piedāvātais risinājums. Zinu, ka daudzi smēķējošas sievietes uzskata par nepievilcīgām šī ieraduma dēļ. Biju vēlējusies atmest, un šis noteikti bija nepieciešamais grūdiens, lai to izdarītu. Vairs nevēlējos bojāt savu veselību, kur nu vēl situācijā, ja skaidri redzēju, cik negatīvi tas ietekmē manu izskatu.
Lai vai kā, smaganu atkāpšanos var izrādīt arī citi faktori. Taču vizuālais efekts visos gadījumos ir vienāds – zobs sāk izskatīties garāks, audi virzās lejup gar zobu un atsedz saknes virsmu. Vesela smagana ir izlocīta gar zoba kroņa malu, piekļaujoties tā formai, turklāt smagana arī aizpilda telpu starp zobiem. Pretēji tam – ja sācies atkāpšanās process, atklājas saknes virsma, zobi kļūst jutīgi un saknes virsma pārkrāsojas. Tā kā atsegtā saknes daļa ir klāta ar dentīnu – tā ir dzeltenīgā tonī.
Kas liecina par smaganu atkāpšanos?
Visbiežāk par to liecina smaganu audu atkāpšanās gar pašu zoba saknes virsmu, kā rezultātā kļūst redzams dentīns. Atkarībā no cēloņiem, smaganu atkāpšanās var skart vienu, dažus vai pat visus zobus. Biežākie simptomi ir: jutīgums, dzeltenas saknes virsmas parādīšanās, nokrāsojušies zobi, pastiprināta zobu bojāšanās, vizuāli garāki zobi, palielinās spraugas starp zobiem, biežāka ēdiena iespiešanās starp zobiem.
Kā tiek ārstēta šī saslimšana?
Ārstēšana tiek piemērota iekaisuma attīstībai un saslimšanas izplatības apjomam, vērtējot katra individuālo situāciju. Piemēram, pariodontālās ārstēšanas laikā tiek novērsts turpmākais audu zudums un smaganu atkāpšanās attīstība.
Savukārt manā gadījumā – ja tiek atmesta smēķēšana, pamazāk atjaunojas asins apgāde un mikrocirkulācija smaganu audos un tās atgūst veselīgu izskatu. Tā kā nu jau nesmēķēju vairākus mēnešus, tad mans mutes dobuma stāvoklis ir ievērojami uzlabojies un atkal varu brīvi smaidīt un justies pārliecināta par sevi un savu ārējo izskatu.
Jāpievērš uzmanība tam, kāda zobu birste tiek izmantota. Zobārsts ieteica izmantot mīkstu zobu birsti. Ja tam papildus tiek tīrīts ar maigām kustībām divreiz dienā, samazinās smaganu atkāpšanās risks.
Ja piemeklējusi smaganu atkāpšanās problēma, noteikti vēlams griezties pie speciālista, lai neielaistu šo stāvokli. Tā kā tam par iemeslu var būt vairāki faktori, vajadzīgāks precīzāk izdarīt slēdzienu. Iekaisuma gadījumā var būt nepieciešams izmantot citas ārstniecības metodes, ar smēķēšanas atmešanu un zobu birstes nomaiņu var būt par maz.
Tāpat arī profilaktiski vēlams vismaz reizi gadā apmeklēt higiēnistu, kas var pārbaudīt mutes dobuma stāvokli un atbrīvot zobus no aplikuma, no kura ikdienišķas zobu tīrīšanas procedūras laikā atbrīvoties nevar. Higiēnists arī var pārbaudīt, vai zobos nav iemeties kāds caurums vai sākusies cita veida saslimšana vai iekaisums.
Veselība mums ir tikai viena. To nevarētu iegādāties pat par visas pasaules naudu. Tāpēc pret to jāattiecas ar atbildību un regulāri jāseko līdzi savam veselības stāvoklim. Tas attiecas arī uz mutes dobuma veselību. Ja arī tu esi saskāries ar šo problēmu un smaganas sākušas atkāpties, labāk pēc iespējas laicīgāk to novērst un uzmeklēt speciālistu.
Vairāk lasi šeit!
