Veselīga uztura ieteikumi rudenī – lai rudens nesagādā nepatīkamus pārsteigumus tavai veselībai

Veselīgs uzturs veicina vispārējo ķermeņa un prāta tonusu, kā arī rūpējas par organisma aizsargspēju radīšanu, tāpēc ikdienā piedomāju pie savas ēdienkartes, jo ne vien to iesaka uztura speciālisti, bet zinu, ka tas ir nepieciešams, lai mani pavadītu laba pašsajūta un būtu enerģija.

Rudens jau vēsturiski ir pazīstams kā ražas novākšanas laiks, līdz ar to tieši šajā periodā pieejama liela izvēle visdažādāko dārzeņu, sakņu, augļu, ogu un sēņu – to būtu grēks neiekļaut savā ikdienas ēdienkartē.

Tupinājumā vēlos dalīties padomos, kas man rudens sezonā palīdz plānot ēdienkarti tā, lai tā būtu pēc iespējas sabalansētāka, kā arī atgādinu citas vērtīgas gudrības, kas šajā laikā ļauj rūpēties par savu veselību, kā arī  var palīdzēt novērst saaukstēšanās risku.

Visa veida sezonas dārzeņi ir ne tikai gardi, bet arī ārkārtīgi noderīgi organismam, jo satur fitokomponentus jeb bioķīmiskus savienojumus, kas uzlabo organisma aizsargspējas cīņā pret dažāda veida vīrusiem un saslimšanām. Visvairāk imunitātes saglabāšanai nepieciešamās vielas atrodamas ķiplokos, kāpostos, lociņos, citrusaugļos, kivi, kā arī upenēs un dzērvenēs.

Tāpēc siltajiem ēdieniem arvien šajā laikā pievienoju ķiplokus un lokus gatavojot mērcītes. Viena no manām iecienītākajām: sajauc olīveļļu ar pipariem un sāli, pievienojot smalki sagrieztus ķiplokus. Šādu mērcīti var pārliet pāri makaroniem vai rīsiem (kuriem, protams, pievienotas vēl citas sastāvdaļas, piemēram, sēnes, brokoļi, sparģeļi, tomāti, fetas siers).

Savukārt rītu iesāku ar glāzi citronūdens. Tā kā citrons ir bagātīgs C vitamīnu avots, tas stiprina imunitāti. Vakarā uzvāru dzērveņu morsu, patīkami siltais dzēriens ne vien palīdz iemigt, bet arī dzērvenes ir labs super produkts, lai saglabātu labas organisma aizsargspējas.

Rudens ir pats piemērotākais periods C vitamīna uzkrājumu veidošanai organismā, tāpēc noteikti savā uzturā iekļauju papildus saldo piparu, kāpostu, greipfrūtu, kivi un mežrozīšu augļu devu. Jau laicīgi uzņemtais C vitamīns palīdz atvairīt vīrusus, kas arvien biežāk sastopami kļūts tieši rudens un ziemas periodā.

Es slimoju tiešām reti. Un domāju, ka lielu pateicību esmu parādā tieši pārdomātajam uzturam, jo cenšos uzņemt gan C vitamīna bagātos produktus, gan imunitāti stiprinošos. Noteikti gādāju, lai katru dienu būtu baudīti augļi. Kā pirmās brokastis dažkārt pirms treniņa pagatavoju augļu kokteiļus, piemēram, auzu pienu ar banāniem un zemenēm.

Rūpējos, lai ik dienas maltītēs iekļautu daudzveidīgus dārzeņus: burkānus, bietes, brokoļus, saldos kartupeļus, ķirbi, kāļus, puķkāpostus, utt. Turklāt tos iespējams pagatavot dažādos veidos, lai būtu interesantāk: var sautēt, vārīt, cept uz pannas vai cepeškrāsnī. Jo sevišķi man garšo krāsnī ceptas bietes. Tās var ēst kopā ar kvinoju, piemēram.

Izvadīt liekos toksīnus, kā arī uzņemt papildus labās vielas palīdz dažādu šķidrumu uzņemšana. Tāpēc lietoju ikdienā zāļu vai dažādu augu tējas, augļu un dārzeņu sulas vai minerālūdeni, tādejādi uzņemot ikdienā nepieciešamā šķidruma devu un ļaujot organismam saņemt tam nepieciešamās vielas sevis atjaunošanai.

Arī pēc skrējiena vēsajās rudens dienās termosā paņemu līdzi siltu tēju – tas ir daudz labāk nekā pēc treniņa atdzerties aukstu ūdeni, kas šajā sezonā jo sevišķi var vainagoties ar saaukstēšanos. Vasarā un pavasarī mīlu pļavās salasīt pati savas tējas: pelašķus, gaiļpiešus, liepu ziedus, aveņu un zemeņu pušķīšus. Vēlāk patīkami malkot tieši savas tējas.

Paralēli veselīgam uzturam noteikti jāpievērš uzmanība arī savam dienas režīmam un tam, kādu lomu tajā ieņem fiziskās aktivitātes un pienācīga atpūta. Fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, kombinācijā ar sabalansētu uzturu un iespēju izgulēties, dara brīnumus ar jebkura cilvēka organismu – neatkarīgi no vecuma un dzimuma.

Ikdienā vienmēr veltu laiku pastaigai vai fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā, tādejādi uzlabojot organisma apgādi ar skābekli un ļaujot tam pilnvērtīgi sintezēt tā darbībai nepieciešamās vielas. 1 stunda dienā, neatkarīgi no laika apstākļiem, ir pats minimums, kas ikvienam no mums būtu jāpavada svaigā gaisā.

Mana vecmamma ik dienas siltajā sezonā pastaigājas vismaz 3 stundas vai uzturas dārzā. Arī aukstajā laikā viņai patīk apiet kādu riņķi parkā, noķert salu, pārnākt mājās sārtiem vaigiem. Bez tam viņai vienmēr patīk man piezvanīt, pastāstīt, kur bija aizgājusi šodien, palielīties, cik vēl naska viņa ir savos 80 gados.

Arī man tad vienmēr gribas atspēlēties un neatpalikt no omītes, pastāstīt ka biju paskriet mežā vai ar vīru izbraucām pie jūras. Lai nav tā, ka omīte dzīvotu aktīvāku dzīvi nekā jaunatne. Pati turklāt vienmēr labāk jūtos, ja izdevies dienā pabūt svaigā gaisā. Arī ofisā mēģinu izmantot pauzes, lai paelpotu, apstaigāju apkārt mūsu ēkai, tad turpinu strādāt.

Dodoties ārā noteikti jāpievērš uzmanību apģērbam un tam, vai tas ir gana silts. Tāpat jāatceras, ka rudens periodā, gluži tāpat kā pavasarī, laiks var būt visai mānīgs un pavisam dzestram rītam var sekot saulaina un karsta diena, kuras laikā sasvīstot un saskaroties ar kādu no rudens vēja plūsmām, ir visai vienkārši saaukstēties.

Veselīgs uzturs un fiziskas aktivitātes palīdz izbaudīt rudeni un veiksmīgi sagatavoties ziemai. Tāpat arī prātīgi papildus tam lietot vitamīnus, kurus var iegādāties aptiekā. Pirms tam var arī apspriesties ar ģimenes ārstu, kādus vitamīnus vajadzētu uzņemt katra individuālajā situācijā. Piemēram, es lietoju zivju eļļas kapsulas, C vitamīnu un cinku.

Tā kā nepieciešamo vitamīnu daudzumu ne vienmēr iespējams uzņemt caur pārtikas produktiem, noteikti vērts papildus parūpēties arī par vitamīnu devu. Vajadzīgos vitamīnus var pasūtīt arī internetā – aptiekās. Piemēram, var ieskatīties šeit.