Bizness Tadžikistānā

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka tā ir viena no nabadzīgākajām zemēm, taču īstenībā tā nav – pašlaik tās attīstības straujos tempus var apskaust jebkura valsts.

Sākumā Tadžiki­stānas attīstību stipri iedragāja pilsoņu karš 90. gados un kaimiņu kari, vēlāk – politiskie viļņojumi. Taču Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmona, kurš valsti pārvalda jau 20 gadus, Tadži­kistānu izveidoja par mierīgu un godīgu valsti, kas ātri attīstās.

«Ar prezidentu Emomali Rahmonu es iepazinos 2009. gadā, kad mani uzaicināja uz Navruza svētkiem – tie ir vieni no plašāk svinētajiem pavasara svētkiem, kurus vēl dēvē arī par Jaunā gada sākumu. Novēroju, ka prezidentu tauta ciena, jo viņa ieguldījums Tadžikistānas izaugsmē tiešām ir vērā ņemams,» savu pirmo vizīti Tadžikistānā atceras lgors Buimisters.

Kā uzlabojas Tadžikistānas situācija?

Pēc oficiālajiem datiem 2013. gadā iekšzemes kopprodukts vei­doja 8,5 miljardus dolāru un jau desmit gadu pēc kārtas pieaug par 7%. Tadžikistāna ir agrāra zeme, kur saule spīd 350 dienas gadā, tā­dēļ lauksaimniecības attīstības potenciāls šeit ir milzīgs, un tā ir ne tikai kokvilna, kā daudzi domā, bet arī dārzeņi, augļi un ogas, kas īpaši labvēlīgu dabas un klimatisko apstākļu dēļ ļauj ievākt ražu 2-3 reizes gadā.

Otra nozīmīgākā lauksaimniecības nozare Tadžikistānā ir lop­kopība. Sevišķi svarīgi ir uzsvērt aitkopību, jo īpaši Hisaras aitu audzēšanu, kuru svars sasniedz 120-130 kilogramu. Šīs aitas slavenas arī ar taukastes speķi, kas ir plova neaizstājama sastāvdaļa. «Pateicoties tam, Tadžikistānas plovu nevar salīdzināt ne ar vienu citu,» savās gastronomiskajās sajūtās dalās lgors Buimisters.

Tadžikistānas bagātība

Pamirā audzē arī jakus – unikālus dzīvniekus, kas noder augst­kalnu rajonu iedzīvotājiem. Pieticīgie jaki ir lieliski piemēroti augstkalnu bargajiem apstākļiem un tiek izmantoti kā darba un piena lopi. Tie dod brīnišķīgu treknu pienu, vilnu un, protams, gaļu. Bez attīstītas lauksaimniecības Tadžikistānā ir bagātīgi dabas resursi un derīgie izrakteņi.

Hidroenergoresursu rezerves ziņā Tadžikistāna ieņem astoto vietu pasaulē. Vairāk nekā 60% šī reģiona upju sākas tadžiku kalnos. Tas paver lielu potenciālu hidroenerģētikas attīstībai un investīcijām šajā nozarē – pēdējos gados republikā jau ir uzbū­vētas dažas jaunas elektrostacijas, un tas ir tikai sākums. 

Šodien Tadžikistānā jau atklāts vairāk nekā 400 zelta, sudraba, dārgakmeņu, urāna un citu derīgo izrakteņu atradņu, taču paš­laik no izpētītajām atradnēm tiek ekspluatētas ne vairāk par 100.

Tadžikistāna vilina ceļotājus ar savu patiešām īsti savdabīgo seno kultūru, kuras saknes sniedzas dziļi senatnē, taču, par spīti izaugsmes tempiem, kādus uzrāda Tadžikistāna, pagaidām diezgan maz Latvijas uzņēmēju nolemj izvērst biznesu šeit.

Kur slēpjas Tadžikistānas gal­venais potenciāls un kā Latvijas biznesmeņi to var izman­tot, iespaidos par Tadžikistānu un padomiem biznesa uzsākšanā dalās Igors Buimisters, Trasta Komercbankas padomes priekšsēdētājs, kurš Tadžikistānas tirgū strādā jau 5 gadus un ir iepazinis kultūru, cilvēkus un biznesa īpatnības šajā valstī.

Ar ko lai sāk?

«Pamanīju, ka latvieši baidās uzsākt biznesu svešā valstī un saskarties ar tās iedzīvotāju mentalitātes nesapratni vai zemūdens akmeņiem likumdošanā, lai gan šajā ziņā biznesa attīstībai Tadžikistānā šķēršļu nav,» pārliecināti norāda lgors Buimisters, pieminot, ka valstī ir civilizēta likumdošana, kas ārzemju kompānijām ļauj simtprocentīgi pārvaldīt savus uzņēmumus.

«Turklāt ārzemju kompānijas valdzina ar pazeminātu nodokļu bāzi uz gradācijas pamata, piemēram, investējot 5 miljonus dolāru, kompānija 5 gadus būs atbrīvota no ienākuma nodokļa. Un mēs paši tās shēmas jau Tadžikistānā izmantojam. Latvijā par ko tādu uzņēmēji nevar pat iedomāties.»

Sākot eksportēt, svarīgi ir zināt un saprast valsts, kurā vēlies darboties, mentalitāti. Strādājot ar Tadžikistānas iedzīvotājiem, lgors Buimisters novēro, ka darbs kopā ar vietējiem norit tik pat saskanīgi kā strādājot līdzās saviem kolēģiem no Eiropas.

Par spīti valdošajam stereotipam, viņi ir izglītoti, godīgi cilvēki, ar kuriem uzsākt biznesu un izveidot atklātas cilvēciskas attiecības ir ļoti viegli. Atšķirībā no saviem kaimiņiem – Ķīnas, Japānas, Korejas, kas atbalsta protekcionismu un vēsi izturas pret ārzemniekiem, Tadžikistānas iedzīvotāji ir atklāti un gatavi sadarboties. Viņu mentalitātē nav vēlmes apmānīt vai apkrāpt.

«Cilvēki kalnos izaug un izdzīvo, cienot vecākos, saņemot no viņiem atbalstu. Tieši tā ir arī darbā – dominē cieņa pret vadību, finanšu disciplīna, vēlme apzinīgi strādāt,» stāsta Buimisters, piebilstot, ka Trasta Komercbankas Tadžikistānas pārstāvniecībā strādā 10 vietējo cilvēku, un ar viņiem visiem ir lielisks kontakts. 

Taču galvenais – kā jau pieņemts Austrumos – ir sakārtot attiecības. Trasta Komercbanka strādā Dušanbe jau 5 gadus un palīdzējusi vairāk nekā desmit Latvijas uzņēmumiem izveidot piegādes Tadžikistānā. Kāpēc gan neatvērt perspektīvu tirgu kopā?

1.Pārtikas produktu eksports

Labvēlīgais klimats Tadžikistānā veicina strauju lauksaimniecības un lopkopības attīstību, taču saražotā pārstrādi pagaidām apgrūtina jaudu trūkums. Pēc Ernst&Young pagājušā gada pārskata 60% visu pārtikas produktu importēja. Starp importētājvalstīm 6. vietā pēc preču apgrozījuma ar Tadži­kistānu ir viena no Baltijas valstīm – Lietuva, kura eksportē uz Tadžikistānu pārtikas preces.

Lietuvas daļa veido 4,2% no Tādžikistānas ārējās tirdzniecības apgrozījuma kopējā apjoma, tajā pašā laikā Latvijas eksports uz Tadžikistānu ir tikai 0,2%, kas ir niecīga dala no tā, ko dara mūsu Lietuvas kaimiņi. Tas savukārt paver iespējas Latvijas eksportētājiem.

Īpašas intereses Tadžikistānai var būt par zivju produktiem, jo, par spīti upju un ezeru pārpilnībai, rūpnieciskos apjo­mos zivju valstī nav, tāpēc tas ir labs potenciāls Latvijas eksportētājiem. Viens no tiem – kompānija Kolumbija LTD – jau laikus eksportē zīmola Lībava zivju produktus uz Tadžikistānu

2.Hidroenerģētiskie projekti

Tas ir pats izdevīgākais investīciju ieguldījums Tadžikistānā, jo projekti paredz nodrošināt elektroenerģiju visiem Tadžikistānas reģioniem. Investīcijas hidro­enerģētiskajos projektos labvēlīgi ietekmēs reģionu sociālo attīstību, nodrošinās darbu iedzīvotājiem, jo parādīsies apmēram 450 tūkstoši darba vietu. Tadžikistā­na iegūs milzu impulsu ekonomiskai attīstībai un ierosmes avotu sava galvenā resursa, hidroenerģijas, apguvei.

3.IT projekti

Ļoti liela interese ir par informācijas tehnoloģijām, jo šī nozare pagaidām vēl skaitās tikai attīstības sākuma posmā. Pēc elektroniskās dokumentu aprites, uzņēmumu vadības programmām (ERP), infrastruktūras risinājumiem var būt liels Tadžikistānas kompāniju pieprasījums.

4.Investīcijas asfalta rūpnīcās, ceļu tehnikā

Ļoti svarīga loma Tadžikistānas ekonomikas attīstībā ir transportam. Tas ir da­biski, jo tā ir kalnu valsts un komunikāciju starp rajoniem galvenokārt nodrošina ceļi.

Dzelzceļš kalnos neiederas, to izmanto tikai komunikācijai ar NVS valstīm. Ar vasaras transportu arī mēdz būt problēmas – helikopteri netiek izmantoti dārdzības dēļ, bet lidmašīnu reisi ir tikai starp dažiem rajoniem, tāpēc ieguldīju­mi ceļos un ceļu transportā ir ļoti izdevīgi.

Piedzīvojumu cienītājiem

Tadžikistānā patiešām ir ko apskatīt – kalnu sniegotās cepures uz žilbinoši zilo debesu fona, auglīgās zaļās ielejas ar zie­došiem dārziem un straujās kalnu upes, kas bango šaurās kalnu aizās. Raftinga un alpīnisma cienītājiem Tadžikistāna kļūs par ideālu aktīvas un dinamiskas atpūtas vietu.

Pamira kalni skaitās augstuma alpīnisma cienītāju slepeni lolots mērķis. Sevišķi populāras visas pasaules alpīnistu vidū ir divas Pamira kalnu virsotnes – Ismaila Samani smaile un Jevgēnijas Koržeņev­skas smaile kuras katra ir augstāka par 7000 metru. Uz Ismaila Samani smaili ved vairāk nekā divdesmit dažādas sa­režģītības maršrutu.

Klasiskais uzkāp­šanas maršruts prasa 3-4 dienas, bet ir arī ekstrēmāki uzkāpšanas piemēri, kam nepieciešams mazāk par diennakti laika. Alpīnisma sezona ilgst no jūlija vidus līdz augusta beigām. levērojama skaitās tū­ristu bāze “Zelta Svētnīca”, kura iekārtota 2800 metru augstumā uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas.

Starp kalnu virsotnēm stiepjas dziļu un plašu ieleju cilpas, kurās mitinās kalnu kazas, nenotverami sniega leopardi, jaki un argali – kalnu aitas. «Tieši šeit īpaši riskantiem tūristiem tiek piedāvāts iesaistīties slavenajās auna Marko Polo medībās,» par piedzīvojumiem Pamīrā stāsta lgors Buimisters.

Pamiru kalnu auns

Argals jeb Pamira kalnu auns tā nosaukts par godu šim venēciešu ceļotājam, jo tieši viņš pirmais no eiropiešiem aprakstīja tā ragus 13. gadsimtā.

«Medniekiem šī auna ragi skaitās īpaša trofeja – tie var būt pat 152 cm gari. Jo garāki ir ragi, jo veiksmīgāka tiek uzskatīta trofeja,» skaidro Buimisters. Rekords skaitās ragi 172 cm garumā. Medības galvenokārt notiek, sēžot uz zirgiem vai džipos, no kuriem argali mazāk baidās kā no zirgiem.

Tas izskaidrojams ar to, ka no Afganistānas bieži iejāj mednieki uz zir­giem un atšauj argalus iztikai. Aunu Marko Polo uzskata par Sarkanās grāmatas dzīv­nieku, tāpēc tā medības ir ierobežotas un tiek stingri kontrolētas – medību licence maksā 50 000 dolāru.

Par Marko Polo daudz lielāki eksemplāri mēdz būt Pamira centrālajos un austrumu reģionos 5000 metru augstumā. Uzkāpša­na tādā augstumā un vēl jo vairāk medības tur prasa pietiekamus fiziskos spēkus, tā­pēc medniekiem jau iepriekš jāsagatavojas apstākļiem, kādi būs šādā augstumā.

«Ejot augšā kalnos ļoti uzmanīgi ir jāievēro ārstu norādījumi, lai retinātā gaisā nejustos slik­ti,» brīdina lgors Buimisters. Kalnu retinātā gaisa dēļ cilvēki pārvietojas lēni, taču me­dībās ir jābūt ātrai reakcijai un gatavībai šaut no 400-600 metru attāluma.»

Tadžikistānas virtuve

Ar Tadžikistānas virtuvi tadžiki īpaši lepojas. Tadžiku tautas kulinārijas māksla izveidojās daudzu gadsimtu gaitā. Daļējais nomadu dzīvesveids nodrošina priekšroku gaļas un miltu ēdienu pārpilnībai. Gaļa ir galvenais produkts tadžiku uzturā. Kā jebkurā musulmaņu valstī, cūkas gaļu šeit ēdienā neizmanto.

Toties sevišķi iecienī­ta ir aitas gaļa. «Viena no vismalkākajām maltītēm, ko piedāvā Tadžikistānā, ir pa­gatavota no 6 mēnešus veca jēriņa gaļas, taču tik izsmalcinātu ēdienu pasniedz tikai īpašiem viesiem,» paskaidro Buimisters.

Ēdieni tiek gatavoti, pievienojot dažādus kalnu savvaļas augus. Plaši tiek izmantoti ķiploki, anīss, bārbeles, zira. Tikpat interesanta ir pati ēšanas cere­monija. Tā patiešām ir īsta ceremonija, jo tadžiki ļoti godbijīgi attiecas pret ēdienu. lt īpaši pret maizi: to nedrīkst mest vai nogrūst uz grīdas, maizi negriež, bet gan ļoti uzmanīgi nolauž. 

Tadžiki maltīti ietur, sēdot uz spilveniem ap zemu galdu. Pusdienas sākas ar tēju. Dzer tikai no pialām, kuras pasniedz uz paplātēm. Atsevišķi pasniedz paplāti ar saldumiem, augļiem, plāceņiem. Pēc tam lielās pialās pasniedz zupu, bet lielās, apaļās bļodās – otros ēdienus. Pusdienot sāk pats vecākais ģimenes loceklis, pēc tam azaidam pievienojas pārējie.

Dušanbe

Dušanbe – pati lielākā Tadžikistānas pil­sēta un tās lieliskā galvaspilsēta. Par spīti padomju pagātnes paliekām, Dušanbe ātrā tempā sāk atgādināt mūsdienīgas eiropeiskas pilsētas.

«Biju izbrīnīts, cik lai­cīga pilsēta ir Dušanbe – tajā ir labi plaši ceļi, grezni restorāni, bāri un diskotēkas, tāpēc jebkuram tūristam no Eiropas tā šķitīs komfortabla un pievilcīga,» iedvesmoti stāsta Buimisters. Pilsētā nav augstceltņu, izņemot luksusa viesnīcu Hyatt Regency, kas jau saskatījusi šī reģiona potenciālu un atvērusi savu pirmo viesnīcu Dušanbē.

«Šajā pilsētā jūs neredzēsit mošejas un vēl jo vairāk nedzirdēsit muedzinus vai cilvēkus, kas nododas lūgšanai, jo ticī­gums šeit netiek publiski izrādīts. Jaunieši apģērbušies un uzvedas kā eiropieši,» piebilst lgors Buimisters, uzskatot, ka tas piesaistīs tūristus no Eiropas.

Par spīti šīs pilsētas mūsdienīgumam, autentiskās kultūras iezīmes jūtamas arī šeit – Dušanbe laukumos jūtama vēstures elpa, bet senie cietokšņi un muzeji var pastāstīt par to civilizāciju dzīvi, kuras dzīvoja pilsētas teritorijā pirms tūkstošierr gadu. Dušanbe ir viena no pašām augstāl kalnos esošajām pilsētām pasaulē, jo burtiski simts metru aiz tās robežām jau sākas kalni.

Tadžikistāna aicina

Tadžikistāna – īsta pērle eksotikas un piedzīvojumu cienītājiem. Tūristus galvenokārt vilina satriecoši skaistā neskartā daba, kā arī iespēja izjust antīko noskaņojumu un saskarties ar seno vēsturi. Dažos vientuļos valsts nostūros vēl saglabājušās seno laiku tradīcijas un paražas, bet kalnos iespējams satikt unikālas tautības cilvēkus, piemēram, Maķedonijas Aleksandra pēc­tečus, jo viņš reiz bija iekarojis šo teritoriju.

Pamirs, Tjanšana un Fanu kalni – tie ir Tadžikistānas kūrorti. Tieši šīs pasakainās vietas šķiet pievilcīgas tiem, kuri garlaicīgas zvilnēšanas pludmalē vietā izvēlas piedzīvo­jumu tūrismu ar ekstrēma piedevu.

Dušanbē ir ļoti daudz dažādu restorānu un kafejnīcu atšķirīgu gaumju cienītājiem. Prasīgiem tūristiem, kuri pieraduši pie eiropeiska līmeņa restorāniem, var ieteikt īstus eiropeiskus uzņēmumus Segafredo Zanetti Espresso, OK Bar&Restaurant ar mūsdienīgu atklātu virtuvi vai restorānu Marko Polo.

Turklāt, ja kāds vēlas iejusties vietējā kolorītā, iespējams apmeklēt ne­sen atvērto restorānu Dastarhan – vienu no kolorītākajiem nacionālās virtuves restorāniem pilsētā.

Tajā ir viss, kam šādās vietās pienākas būt, proti, tautiskos motīvus pārstāvošs interjers un ēdienkar­te, kura piedāvā visu iespējamo vietējās gastronomijas klāstu, sākot no plova un beidzot ar šašliku.

No Tadžikistānas kultūras, savdabības un greznuma mūs šķir apmēram 4000 kilometru. Tieša reisa no Rīgas uz Dušanbi pagaidām nav, taču noklūt tur iespējams caur Stambulu vai Maskavu. Viss ceļojums ar pārsēšanos var prasīt 6-7 stundas.