Cerebrālā trieka – kā ārstēt un sadzīvot?

Kad pirmo reizi iepazinu draudzenes ģimeni, nezināju, kāda būs mana reakcija, satiekot viņas mammu, par kuru zināju tikai to, ka viņa piedzimusi ar cerebrālo trieku. Kā gan ir dzīvot ģimenē, kurā par tevi atbildīgajam aizbildnim ir tik nopietna saslimšana? Kā gan vispār šādu ģimeni izdevās radīt, ja šī saslimšana būtiski ietekmē dzīves kvalitāti?

Tātad – varbūt nav tik slikti? Taču manas draudzenes mātes ķermenis izrādījās vārgs – kreisā puse atšķiras no labās, to daudz grūtāk pārvaldīt. Un sveicienam pastieptā plauksta ne visai veiksmīgi atņem sveicienu.

Taču viņa smaidīja. Tas mani iedrošināja ticēt, ka iespējams sadzīvot ar dažādiem veselības stāvokļiem – tikai nevajag padoties un jāizmanto ārstēšanas iespējas. Turpnājumā pastāstīšu par šo slimību, kā tā attīstās, kādas ir izpausmes un kā to iespējams ārstēt.

Kas ir cerebrālā trieka?

Cerebrālā trieka ir slimība, kas noteikti visvairāk biedē topošos vecākus. Tā izpaužas kā galvas smadzeņu bojājumi, kas visbiežāk izraisa fiziskus kustību un dažkārt arī garīgus traucējumus.

Šī slimība attīstas gadījumos, kad grūtniecības laikā māte ir izslimojusi dažādas smagas slimības, tajā skaitā sirds saslimšanas, nieru slimības, paaugstinātu asinsspiedienu, hronisku saindēšanās ar ķimikālijām un tamlīdzīgas kaites.

Iedzimta trauma vai ilgstošs nabassaites nospiedums arī var būt viens no galvenajiem cerebrālās triekas rašanās iemesliem. Statistika liecina, ka no katriem 1000 bērniem aptuveni 2 vai 3 sirgst ar šo slimību. Cerebrālo trieku parasti diagnosticē 4 – 5 mēnešu vecumā, kad bērnam var sākt tik novēroti kustību traucējumi.

Kā izpaužas cerebrālā trieka?

Viens no izplatītākajiem simptomiem ir tas, ka bērns regulāri liec galvu uz atpakaļu. Izteiktos gadījumos, apguldīts uz muguras, mēģina veidot tādu kā tiltiņu. Locekļi, kurus ir skārusi trieka, ir stīvi. Var veikt eksperimentu mājas apstākļos – ja bērnu nosēdina uz krēsla malas un viņš nenokar kājas kā veseli bērni, var rasties pamatotas bažas par cerebrālo trieku.

Kad bērnu nostāda kājās, viņš balsta svaru nevis uz pilnas pēdas, bet gan tikai uz pirkstgaliem. Ja trieka ir skārusi rokas, tās tiek turētas salocītas elkoņos un tiek savilktas dūres. Šāda veida muskuļu stīvumu mēdz pavadīt nekontrolētas kustības, ko dēvē par hiperkinēzēm.

Slimniekiem var izpausties epilepsija, runas traucējumi, šķielēšana un mēdz būt gadījumi, kad atpaliek arī bērna garīgā attīstība.

Botulīns un cerebrālās triekas ārstēšana

Kad cilvēki izdzird vārdu botulīns, cerebrālā trieka pavisam noteikti ir pēdējā lieta, kas varētu ienākt prātā, bet daudzi nemaz nezina to, ka šis ir viens no labākajiem veidiem, kā ar šo slimību cīnīties. Mūsdienās dažādas ārstniecības metodes ļauj šiem bērniem pilnvērtīgi kustēties un piedalīties arī fiziskajās aktivitātēs, kas ir atbilstošas viņu vecumam.

Ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā ar cerebrālo trieku slimojošie cilvēki sastāda lielāko invalīdu skaitu, tāpēc tikai saprotams, ka tiek radīti veidi, kā cilvēkiem ar šo slimību tikt veiksmīgi galā. Jau 20 gadus viens no efektīgākajiem ārstniecības veidiem ir fizioterapijas kursi, kas apvienoti ar botulīna injekcijām.

Noteikti ir jāaizmirst mīts, kas ir radies sabiedrībā un nostiprinājies jau pāris gadus – botulīns ir tikai krunku izlīdzinošas zāles. Izrādās medicīnā botulīna toksīns tiek izmantots jau sen.

Kā botulins var palīdzēt?

Šī toksīna injekcijas parasti atvieglo spriedzi muskuļos, kas nozīmē to, ka cilvēkam ir vieglāk vingrināt muskuļus fizioterapijas laikā un kustināt rokas un kājas, kā arī nebūt tik saspringušam ikdienā. Injekcijas darbība ir atšķirīga, jo viss ir atkarīgs no slimības smaguma un ārstēšanās progresa, bet vidēji viens injekcijas darbības ilgums ir 3 – 6 mēneši.

Priekšrocības ir vairāk kā skaidras un neradīsies turpmākie jautājumi par botulīna noderību ārstēšanā:

• Palīdz atjaunot kustības;
• Samazina komplikāciju apmēru;
• Atvieglo pacientu aprūpi.

 Vairāk informācijas šeit!