STRUKTURĒTA PEĻŅA

Sen jau zināms par to, ka uz diviem krēsliem sēdēt nav ietei­cams. Tas attiecināms arī uz riska un peļņas sakarību. Jo vairāk gri­bas nopelnīt finanšu tirgos, jo lielākus riskus nākas uzņemties. Drošākais noguldījums – depozīts – piedāvā pavisam nelielas likmes, aptuveni 1%, bet drošas ob­ligācijas labākajā gadījumā var piedāvāt tikai mazliet augstāku (1-2%) ienesīgumu nekā depozīts.

Taču investīcijas akcijās, kas sola dividendes un iespējamu cenas kāpumu, nevar garantēt, ka rezultāts nebūs pilnīgi pretējs. Akcijas cena var sarukt, bet di­videnžu izmaksu var vienkārši pārtraukt. Kur tad noguldīt naudu, lai neuzņemtos risku, bet varētu vairāk nopelnīt?

Kur investēt šodien?

«Investoru vidū arvien populārāki kļūst strukturētie produkti, kas ierobežo zaudē­juma risku, bet lauj piedalīties izaugsmes peļņā,» saka Nordic Capital Markets vadī­tājs Arvīds Sīpols. Strukturēto produktu pa­matā tiek garantēta daļa vai pat visa investī­ciju summa, taču to ienesīgums nav fiksēts, kā tas ir parastiem depozītiem, bet gan at­karīgs no noteiktu finanšu aktīvu vērtības, kam ir piesaistīta investīcija.

Banka struk­turēto produktu parasti pārdod obligācijas veidā, kas ir piesaistīta biržas akciju indek­sam (S&P 500, EURO STOXX50 Index), nozares (veselības aprūpe, pasaules lielākie zīmoli) vai arī reģiona izaugsmes (BRIC, Āzija un Austrālija) rādītājiem. Tātad, pa­lielinoties biržas indeksam, proporcionā­li palielināsies arī ieguldījuma ienesīgums un otrādi.

Taču atšķirībā no akcijas vai obli­gācijas, kuru vērtība var sarukt gandrīz vai līdz nullei, strukturētās obligācijas vērtība pat sliktākajā gadījumā samazināsies tikai līdz noteiktai vērtībai no nomināla, piemē­ram, 20 vai 50 procentiem.

Taču Latvijā visizplatītākās strukturē­tās obligācijas nodrošina 100% ieguldījuma atmaksu. «Klienti pie mums izvēlas drošus produktus, līdz ar to veidojam investīci­ju portfeļus no katram klientam saprota­miem aktīviem,» saka Swedbank pārstāvis Oskars Briedis. Savukārt SEB banka piedā­vā strukturētās obligācijas, ko pat dēvē par progresīvajiem depozītiem.

Protams, ik­viena banka vai brokeris var piedāvāt jeb­kurus finanšu tirgos pieejamos instrumen­tus, tomēr savus strukturētos produktus pie mums piedāvā tikai lielās skandināvu ban­kas: SEB, DnB un Nordea.

Nelielām privā­tām bankām ir lētāk katram klientam vei­dot individuālu ieguldījumu portfeli, nevis gatavot obligāciju emisiju. «Pirms pāris ga­diem arī Finasta piedāvāja obligācijas, kas piesaistītas akciju indeksam, taču pie mums tās nopirka tikai daži klienti,» saka Finasta vadītājs Latvijā Andrejs Martinovs.

Gandrīz vai katru mēnesi šo skandināvu banku mātesbankās top jauns piedāvājums, bet pieteikšanās iepriekšējam tiek slēgta. Pa­rasti pieteikties konkrētam strukturētajam produktam var tikai dažus mēnešus. Piemē­ram, obligācijas ar piesaisti akciju indeksam visbiežāk tiek emitētas ar trīs gadu termiņu, bet valūtām – tikai uz diviem gadiem, taču ir arī obligācijas ar piecu gadu termiņu.

Ob­ligācijas pastāvēšanas laikā to, tāpat kā ak­ciju, var pirkt vai pārdot par pašreizējo tir­gus cenu, kas ir atkarīga no piesaistes aktīva vērtības. Obligācijas termiņa beigās tās īpaš­nieks sanem naudu.

Kam var būt piesaistītas obligācijas?

«Ja par depozītu nemaksā neko, vai tad nav vērts likt likmi uz izaugsmi Indijā, Kīnā? Un kāpēc lai neuzsēstos uz biržas indeksa kā­puma?» retoriski jautā Arvīds Sīpols. Turklāt pērn biržu indeksi piedzīvoja kāpumu, pie­mēram, S&P palielinājās par 12%, NASDAQ Composite – par astoņiem procentiem.

Taču obligācijas var tikt piesaistītas ne tikai biržas indeksiem, bet gan daudz plašākā spektrā, sākot ar valūtas kursu, piemēram, Turcijas liru vai Brazīlijas reālu, līdz pat starpbanku procentu likmei EURIBOR.

Piemēram, ja EURIBOR likme obligācijas termiņa laikā ir 0,4-4,0%, obligācijas īpašnieks saņem at­tiecīgo likmi. Ja likme ir lielāka par 4%, viņš saņem tieši 4%, ja mazāka par 0,4% – tieši 0,4 procentus. Pērkot obligācijas, kas pie­saistītas valūtas kursam, ir vēl viena priekš­rocība.

Atšķirībā no spekulācijas Forex tirgū, kur iesācēji parasti pazaudē uzkrāto kapitālu, strukturētā obligācija ļauj izmēģināt veik­smi, garantējot pamatsummas atgriešanu 100% apmērā (spēle Forex tirgū nodrošina lielāku peļņu, taču arī risks ir daudz lielāks).

Strukturēto obligāciju priekšrocības

Strukturētajām obligācijām ir vēl vairā­kas priekšrocības salīdzinājumā ar depozītu. Var izvēlēties dalības īpatsvaru piesaistīta­jam indeksam, sākot no 25% līdz vairāk nekā 100%, kas veiksmes gadījumā var dot vēl lie­lāku peļņu, nekā vienkārši investējot pašā indeksā.

Taču parasti par augstāku ienesīgumu ir jāpiemaksā papildu prēmija, kas netiek at­maksāta, ja indekss zaudē vērtību. Papildus var izvēlēties arī valūtu, kurā investēt. Vis­biežāk tiek piedāvāti eiro, dolāri un Zviedri­jas kronas.

Būtiskākais ir tas, ka šis ieguldījumu veids ir drošāks, kā arī pastāv iespēja saņemt pilnu pamatsummas atmaksu.

Kādi ir riski?

Pērkot obligāciju, pircējs maksā par 1-3 pro­centpunktiem vairāk nekā tā brīža vērtība, bet banka atpērk obligāciju par nominālu. Tādējādi spekulēt ar mērķi šodien nopērku, bet rīt pārdodu diez vai būs izdevīgi. Toties šis produkts ir vairāk piemērots ilgtermiņa ieguldījumiem, proti, vismaz uz gadu.

Kā izvēlēties, ko iegādāties?

Lai gan obligācijas var pārdot pirms termi­ņa beigām, to cena šajā laikā var samazinā­ties zem nomināla. Līdz ar to īsākam termi­ņam ir vēl mazāks zaudējuma risks. Iegādes cena arī var atšķirties gan atkarībā no ban­kas, gan no tā, kam tieši obligācija ir piesais­tīta.

Nordea bankas piedāvātajām obligāci­jām iegādes cena ir ap 1%, bet atsevišķām SEB bankas obligācijām – pat 5 procen­ti. Taču strukturēto produktu piedāvājuma monopols pieder ne tikai lielajām bankām – klienta uzdevumā tās var iegādāties arī bro­keru un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

Tomēr ir jāņem vērā komisijas maksa. Fi­nanšu pasaulē nav vienas panacejas, kur ie­guldīt, lai bez riska nopelnītu vairāk. Citreiz akciju tirgus, bet citu reizi – parādu vērtspa­pīru tirgus ir viens par otru izdevīgāki. Kādā nozarē vai arī kādā reģionā investēt – tas paliek pašu ziņā, bet strukturētie produkti sniedz iespēju investēt tā, lai mazinātu zaudējuma risku.

Izskatās, ka pasaulē jau sen pazīstamais produkts kļūs populārs arī Latvijā un vismaz daļa no desmit miljardu lielā kapitāla, kas at­rodas depozītos, sāks pelnīt vairāk.