Pilsētas piederīgie iedzīvotāji

Ieraugot Riharda Ručevica vadītā uzņēmuma nosauku­mu Stakeholde.rs, pirmajā brīdī grūti saprast, kāds tam sakars ar kārtību pilsētā – aizlāpītām bedrēm, jau­niem soliņiem, atkritumu tvertnēm un tamlīdzīgi. Rihards skaidro, ka šī aplikācija ir domāta pašvaldībām un tās iedzīvotājiem – to lietojot, ikkatrs jūtas piederīgs pilsētai vai novadam.

Pēc šāda skaidrojuma saprotu – tur kaut kas tiešām ir. Un tā nedomāju tikai es. Investors te saskatījis idejas potenciālu, bet daži pašvaldību vadītāji – priekšvēlēšanu iespējas.

Kas ir Rihards Ručevics?

Rihards Ručevics ir ieguvis būv­inženiera diplomu RTU, viņam ir tikai 24 gadi, tomēr savā profesi­jā jaunietis nestrādā. Viņš ar domu­biedriem ir sapratis, ka būvniecības jomā eksistē kāda ļoti birokrātis­ka procedūra, kas apgrūtina teju katru kustību, proti, sabiedriskā ap­spriešana.

Tajā iedzīvotājiem jādod iespēja izteikt savu viedokli par dažādām iecerēm, turklāt galvenais ir nenokavēt, citādi pēc tam neva­rēs sūdzēties par blakus uzbūvēto lielveikalu. Tāpēc pirmā doma, kas radās Riharda partnerim Kristofam Blausam, bija par šādu aplikāciju, taču viņam ir arī citi projekti (Creative Mobile, Manabalss.lv u. c.), un nodarboties ar šo nebija laika.

Kāda bija Riharda iecere?

Sākotnējā iecere pirms diviem gadiem bija izveidot sociālo tīklu pašvaldībām, kur tās varētu ko­municēt ar iedzīvotājiem bez lie­kas birokrātijas, neskaitāmu vēstuļu sūtīšanas, kā arī risināt smagnējo sa­biedriskās apspriešanas problēmu.

Taču drīz vien puiši saprata, ka so­ciālais tīkls šādam mērķim ir pārāk sarežģīts un diez vai iedzīvotāji vē­lēsies tajā reģistrēties, tāpēc ideja tika nedaudz noreducēta, toties uzlabots saturs un paplašinātas funkcijas.

Rezultātā tapa rīks, kuru izvieto pašvaldības mājaslapā, un katrs, kurš tajā ienācis, var ieteikt savu ideju pilsētvides uzlabošanai, atzīmējot problēmvietu kartē, un vēlāk sekot, vai ideja ir īstenota. Pie­mēru vislabāk var aplūkot Ādažu pašvaldības lapā adazi.lv.

Vēl pašos idejas pirmsākumos, 2010. gadā, jaunieši piedalījās kon­kursā Knight News Challenge ASV un iekļuva desmit uzvarētāju pulkā, iegūstot 250 tūkstošu dolāru prē­miju, kas tagad tiek ieguldīta Stake­holde.rs projektā. Investīcijas tiek ie­guldītas attīstībā, taču, ņemot vērā, ka klienti jau ir, kārtējos izdevumus var nosegt no saviem līdzekļiem.

Kur izmanto Stakeholde.rs?

Stakeholde.rs izmanto jau 25 pašval­dības Latvijā; atkarībā no iedzīvotā­ju skaita katra maksā vismaz 70 Eur mēnesī. Bet tas ir tikai sākums. No­tiek pārrunas arī par eksporta iespē­jām. Pērn Eurocities konferencē, kur uzstājās uzņēmuma pārstāvji, inte­resi izrādīja vairāk nekā desmit Ei­ropas pilsētu, tostarp no Igaunijas, Nīderlandes un Dānijas.

Viens no šā biznesa bonusiem ir fakts, ka pašval­dībām pat nav jārīko konkurss vai jā­veic iepirkums, jo cena ir ļoti zema un līgumu lauzt var jebkurā brīdī.

Kā tas darbojas?

Interesanti, ka mazā start-up ko­manda savā biznesā ir piesaistīju­si tik specifisku speciālistu kā socio­logs, kurš palīdz noformulēt tekstus. Piemēram, pašvaldības kartē tiek pa­rādītas nevis iedzīvotāju norādītās problēmas, bet gan padarītie darbi.

Taču norādīt var nevis problēmas, bet gan ieteikt idejas. «Skan pozitī­vāk,» komentē Rihards. Pirms vēlē­šanām pagastvečiem arī patīk parā­dīt, cik viņi labi. Turklāt pašvaldības ietaupa gan naudu par benzīnu, ko iztērētu kārtībnieki un apsaimnieko­tāji, apsekojot pilsētu, gan laiku, kas tiku patērēts, saņemot un izskatot oficiālos iesniegumus, uz kuriem vēl arī jāatbild.

Stakeholde.rs pozīcija tirgū

Taisnības labad jāatzīst, ka prob­lēmas ir arī ar šo lielisko ideju. Sta­keholde.rs nav vienīgie pasaulē, līdzī­gu risinājumu piedāvā arī Londonas uzņēmums MySociety. Bet partija Vienotība šo ideju esot, maigi sakot, aizņēmusies. Veidojot projektu jaunarigadv, partijas pārstāvji zvanīja, interesējās, teica, ka varētu kļūt par klientiem.

Rihards laipni visu pastāstīja un konsultēja, bet rezul­tāts ir nožēlojams – ideja vienkār­ši tika nokopēta. Vai tiešām Vienotī­ba nevar atļauties samaksāt 70 Eur mēnesī?

Interese no pašvaldības insti­tūcijām un deputātiem ir, un var­būt tieši šis ir pirmais jauniešu solis e-government jomā. Tirgus ir mil­zīgs – tūkstošiem pašvaldību visā pasaulē. Ja klienti būs arī pēc vēlē­šanām, jaunie uzņēmēji drīz varēs cerēt uz miljonu.