Skriešana vēsā laikā – Kas tev obligāti jāzina un jāievēro?
Rudenī skriešana ir pavisam cita pieredze nekā vasarā. Agro rītu vai vēlo vakaru sals sāk kost vaigos, skriešana pa ietvēm, kur sabirušas sausas vai slapjas lapas var radīt apgrūtinājumu, un pavisam drīz jau arī pirmais sniegs klās celiņus.
Jau kopš vidusskolas esmu aizrāvusies ar skriešanu. Tas mani nomierina, prātam palīdz atpūsties, kā arī vairo enerģiju. Skriet turpinu arī rudenī un ziemā. Vēlos iedrošināt arī citus nebaidīties to darīt – ja ceļi ir notīrīti un tos neklāj ledus, temperatūrā, kas nav zemāka par mīnus 10 grādiem, skriešana ir pavisam droša.
Turpinājumā dalīšos padomos, kas jāievēro, lai skriet varētu visu cauru gadu – arī vēsākajos gada mēnešos.
Kādi piesardzības pasākumi jāievēro, skrienot vēsā laikā?
Uzsākt skriešanu šajā laikā, ja pirms tam nav skriets, gan nerekomendēju. Lai to darītu vēsajos mēnešos, noteikti trenēties jāsāk jau vasarā vai rudens sākumā, kad vēl gaiss ir silts. Bez iepriekšējas sagatavošanās ķermeni pakļaujot krasām gaisa temperatūras pārmaiņām un fiziskai noslogotībai, viegli var saaukstēties.
Tāpat doties skriet rudenī un ziemā nav ieteicams tiem, kuriem ir problēmas ar elpceļiem. Skrienot elpojam pastiprināti, tāpēc izžūst deguna un rīkles gļotāda, kļūstot vēl uzņēmīgāka pret vīrusu infekcijām.
Bet ko darīt skrējējiem? Pirmkārt, vilkt kājās tieši skriešanai paredzētus apavus, jo tie ievērojami amortizē triecienus, kas skrienot rodas mugurkaulam un locītavām. Jo īpaši būtiski tas ir ziemā, kad zeme ir sasalusi.
Tāpat jāatceras pareizi elpot. Bieži vien iesācēju kļūda ir elpošana caur muti – tieši tā arī es sākumā elpoju, kad nezināju pareizas elpošanas tehnikas. Skrienot vēsā laikā, tomēr jācenšas ieelpot caur degunu, jo tā dobumā gaiss mazliet sasilst. Izelpošana – caur muti.
Skrējējam regulāri nepieciešams ūdens. Tomēr skrienot vēsākā laikā nav vajadzīgas tik biežas ūdens pauzes kā vasaras karstumā. Tiesa, pēc skrējiena vai starplaikā dzert vēsu ūdeni noteikti nav labākā doma nevienā no gadalaikiem, jo tas arī veicina saaukstēšanās iespējamību.
Vislabākais risinājums skrējējam vēsā laikā ir termosiņš ar siltu tēju. Tā ir iespēja vienlaikus sasildīt elpceļus un tikt pie organismam nepieciešamā šķidruma. Tiesa, skrējiena laikā termosu līdzi neņemu, tāpēc, kamēr skrienu, termosu atstāju automašīnā vai ieplānoju maršrutu tā, lai varētu iegriezties padzerties mājās.
Silti saģērbties ir labi, tomēr skrienot ziemā un rudenī jāraugās, lai nesanāk saģērbties pārāk silti. Atceros, ka tad, kad pirmo reizi sāku skriet rudenī, saģērbos tik biezi, ka tas radīja pastiprinātu svīšanu un rezultātā bija grūti skriet un prieka – nekāda. Iemācījos, ka jāģērbjas mēreni silti, izvēloties drēbes, kas gan uzsūc sviedrus, gan ļauj tiem iztvaikot.
Protams, vislabāk iegādāties speciālu skriešanas apģērbu. Kļūdaini kādreiz domāju, ka kokvilnas apģērbs ir labākais skriešanai. Tomēr tā nebūt nav, jo kokvilna sasvīstot kļūst smaga.
Ja cilvēks saģērbjas pārāk silti, sākot skriet, drīz vien kļūst neizturami karsti. Tā nevajadzētu rīkoties. Laikapstākļiem piemērots vislabāk ir tāds apģērbs, kurā stāvot ir mazliet vēsi – tad skrienot ir pašā laikā.
Lai vējš skrienot neaprautu ādu un tā nekļūtu sausa, seju vēlams ieziest ar aizsargkrēmu. Sākumā to nedarīju, taču drīz vien manīju, ka āda vairs nav tik maiga, bet gan kļuvusi vēja appūsta un sausa. Rokās, kas aktīvi kustas, savukārt velku plānus cimdiņus.
Kopsavilkumā iespējams izdalīt 4 galvenos punktus, kas jāievēro skrienot vēsā laikā: jāizvēlas skriešanai atbilstoši apavi; smēreni silts apģērbs, kas uzsūc sviedrus; jāievēro pareiza elpošana; jālieto silts ūdens skriešanas laikā vai tēja – treniņa noslēgumā. Ja šīs vadlīnijas tiek ievērotas, skriešana vēsā laikā ir ne vien veselīga, bet arī droša.
Aicinu arī citus skriet gribētājus pievienoties skrējēju pulkam aukstajos gadalaikos un atbilstoši tam sagatavoties!
