Ieteikumi, kas palīdzēs tev tikt pie baltākiem zobiem

zobu balināšanaBalti un veseli zobi ir teju ikviena cilvēka sapnis. Ja paskaties spogulī, vai tevi apmierina tas, kādā tonī ir tavi zobi? Diemžēl lielākā daļa sabiedrības uz šo jautājumu neatbildētu “Jā”, jo dažādu iemeslu dēļ zobi vairs nav balti, bet ir kļuvuši dzeltenīgi vai pelēcīgi. Par laimi, mēs nedzīvojam alu laikmetā, un mums ir pieejama tāda procedūra kā zobu balināšana. Taču, lai to varētu veikt, ir ne tikai jāiekrāj nauda, bet arī jāpārbauda, vai tavs mutes dobuma stāvoklis ir piemērots šādai procedūrai. Tomēr ir arī daži paņēmieni, kā ikviens no mums mājas apstākļos var parūpēties par to, ka zobi kļūtu baltāki un mazāk bojātos. Continue reading

Jelgavā atklāta trešā jaunā koncepta Apotheka aptieka

Apotheka2015.gadā Apotheka aptieku tīkls ieviesa jaunu konceptu, kas paredz vairākus jauninājumus un uzlabojumus. Šobrīd Latvijā jau atklātas trīspadsmit šī jaunā koncepta aptiekas, un jaunākā no tām vēra durvis apmeklētājiem 16. jūlijā Jelgavā.

Jelgavas iedzīvotāji un viesi jaunā koncepta aptieku var apmeklēt Sudrabu Edžus ielā 9/6 un paši pārliecināties par tās sniegtajām priekšrocībām. Aptieka ir atvērta visu nedēļu – darbdienās no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, sestdienās no deviņiem līdz sešiem, bet svētdienās no deviņiem līdz četriem. Kādas tad ir galvenās Apotheka jaunā koncepta aptiekas priekšrocības? Continue reading

Smaganu atkāpšanās iemesli, simptomi un ārstēšana

adentaSmaganu atkāpšanās procesā audi virzās lejup gar zobu un atsedz saknes virsmu, līdz ar to, zobs vizuāli sāk izskatīties garāks. Ja smagana ir vesela, tā ir izlocīta gar zoba kroņa malu, piekļaujoties tā formai, turklāt smaganu aizpilda telpu starp zobiem, līdz pat to saskaršanās punktam. Ja ir sācies atkāpšanās process, saknes virsma atklājas, kā arī zobi sāk kļūt jutīgi un saknes virsma pārkrāsojas. Tā kā atsegtā saknes daļa ir klāta ar dentīnu, tā ir dzeltenīgā tonī. Continue reading

Mūsdienās ir tipiskas alerģijas

tipiskas alerģijas

Alerģijas bijušas aktuālas visos laikos, tomēr dažādu iemeslu dēļ mūsdienu cilvēki no tām cieš vairāk kā mūsu senči. Sākot no pavasara putekšņiem un pārtikas produktiem, un beidzot ar aukstuma nepanesamību – alerģijas ir tik dažādas kā mēs paši. Diemžēl ne vienmēr simtprocentīgi izdodas noteikt precīzu alerģijas cēloni, tomēr šādi gadījumi ir ļoti reti. Continue reading

Svarīga izvēle – nopietna dzimumzīmju pārbaude

dzimumzīmes

Katrs cilvēks ir unikāls un tikpat unikālas ir dzimumzīmes. Citiem tās ir vairāk, citiem atkal mazāk. Taču ar dzimumzīmēm jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tās var kļūt ļaundabīgas. Ar katru gadu palielinās ultravioletā starojuma daudzums, ko cilvēki saņem uz sava ķermeņa – ādas, kas raisījis pieaugumu ļaundabīgo ādas audzēju skaitam. Lai izvairītos no potenciālām ādas problēmām, pirms vasaras sezonas sākuma jo īpaši ir ieteicama dzimumzīmju pārbaude.

Continue reading

Pārbaudam dzimumzīmes laicīgi

parbaudam dzimumzimes laicigi
Katrs cilvēks un viņa organisms ir unikāls. Tas darbojas pēc noteiktiem principiem, kurus apgūst un medicīnas nozarēs. Lai izprastu, kā funkcionē organisms, nepieciešami daudzi studiju gadi, kā arī liela pieredze medicīnā.

Ikdienā daudzi nemaz neaizdomājas par savas veselības nozīmīgumu un par to, cik trausla un mainīga tā var būt. Gadās, ka veselības profilakses pasākumi netiek ievēroti un rodas nepatīkams pārsteigums – tiek atklāta slimība. Piesardzība veselības jautājumos ir nepieciešama, tāpēc nedrīkst atstāt novārtā profilaktiskās pārbaudes. Dzimumzīmes ārsti apskata kā potenciālās ādas vēža šūnas. Continue reading

Zobu balināšana – Izcils un balts smaids vienmēr

Zobu balināšana - Izcils un balts smaids vienmēr

Lielākā daļa iedzīvotāju ir neapmierināti ar savu zobu krāsu. Mūsdienās arvien vairāk cilvēku izmanto iespēju, ko sniedz zobu balināšana. Tā ir iespēja iegūt žilbinoši skaistu smaidu, kas spēs iepriecināt gan Tevi, gan arī apkārtējos. Zobu balināšana ir efektīvākā metode izcili balta smaida iegūšanai. Savukārt skaists smaids sniedz pašpārliecinātību un ļauj noticēt sev. Ja esi izvēlējies zobu balināšanu, izvēlies to veikt zobārstniecības klīnikā “Adenta”. Šeit par Tevi parūpēsies zinoši un pretimnākoši profesionāļi, kuri spēs Tavam smaidam piešķirt jaunu mirdzumu. Klīnika Adenta piedāvā ne tikai zobārstniecības pakalpojumus, jo šeit, uzburot mājīgu un patīkamu atmosfēru, ir izvietoti arī mākslas darbi un foto izstādes, tādā veidā padarot ārstēšanās procesu daudz baudāmāku un mājīgāku. Continue reading

Lielākā Aptieka Internetā – Apotheka.lv

apotheka_interneta_aptiekaParasti par dažādu medikamentu iegādi domājam kā par visai garlaicīgu un laikietilpīgu nodarbi —jākonsultējas ar ārstu, pēc tam jādodas uz kādu no aptiekām, jāgaida rindā un beigu beigās dažkārt vēl izrādās, ka nepieciešamā nav uz vietas… Tomēr ir risinājums! Arī medikamentu tirdzniecības jomā līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību ienākušas jaunas vēsmas! Tagad interneta aptieka tirgo teju visus bezrecepšu medikamentus un uztura bagātinātājus vienuviet un pārskatāmā veidā! Continue reading

Optiskās šķiedras zažošana

Optical-fibersDivu stundu braucienā no Rīgas uz Latgales pusi, pavisam ne­lielā pilsētiņā Līvānos, kur iedzīvotāju ir vien trīspadsmit tūkstoši, atrodas viens no progresīvākajiem high-tech uzņēmumiem Latvijā Z-light. Man par pārsteigumu, tajā valda ab­solūts miers. Ar uzņēmuma līdzīpašnieku Daumantu Pfafrodu tiekos viņa kabinetā, kas iekārtots ar masīvām koka mēbelēm. Fonā klusu skan iepriekšējā gadsimta skaistākās džeza melodijas, un Dauman­ta zemais, pat tēvišķais balss tembrs un mierīgais runas veids rada iespaidu, ka neviens lēmums šeit netiek pieņemts neapdomāti. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks Jānis Spīgulis bez šaubīšanas nodēvē Pfafrodu par visa uzņēmuma dvēseli.

Z-Light ražo optisko šķiedru. Lai saprastu, kā tas notiek, mēģiniet iz­tēloties iekārtu trīsstāvu mājas augstumā. Trešajā stāvā ir sākuma punkts. Tur nelielā kastītē pa augšu ieiet aptuveni metru garš un divus centimetrus plats kvarca stienis, kam piemīt caurspīdīgums ļoti plašā spektrālā diapazo­nā (izskatās pēc ārkārtīgi dzidra stikla). Iekšā ir milzīgs karstums, kurā stienis tiek izkausēts. Apakšā ārā jau iznāk pavisam smalks pavediens, ko arī dēvē par optisko šķiedru. Tā tiek vilkta lejup līdz pirmajam stāvam, kur to satin rullī. Atkarībā no šķiedras diametra no viena stieņa var izvilkt pat vai­rākus kilometrus optiskās šķiedras. Viens tāds stienis maksā līdz 25 tūksto­šiem eiro, bet optiskās šķiedras kabelis no 20 santīmiem līdz latam metrā.

Vispopulārākais optiskās šķiedras izmantošanas veids ir telekomunikāci­jās, jo caur to var pārraidīt signālu ļoti lielos attālumos (pat vairākus simtus kilometru). Piemēram var minēt Latvijā tik ļoti aktuālo optisko internetu. Bet Z-light tā vietā, lai pārdotu vienkārši optiskos kabeļus par 20 santīmiem metrā, tiem piešķir augstu pievienoto vērtību  ražo jau gatavas iekārtas. Teiksim, vienreizējas lietošanas ierīce nierakmeņu skaldīšanai maksā 800 dolāru, turklāt tai faktiski nav analogu, tāpēc ASV 70% šādu operāciju notiek ar Līvānos ražoto iekārtu. Un ir skaidrs – ja galvenā izejviela ir optis­kais kabelis, kura pašizmaksa ir zem lata, uzņēmums nopelna ļoti labi. Šāda biznesa pieeja ļāvusi Z-light kļūt par vienu no TOP 3 uzņēmumiem pasaulē savā jomā, konkurējot ar divām amerikāņu kompānijām, OFS un Po- lymicro, un kopš 2004. gada palielināt apgrozījumu vismaz par 10% ik gadu. 2013. gadā sasniegts 6,4 miljonu latu apgrozījums, nopelnot pusotru miljonu.

Stāsts par optiskās šķiedras ražošanu aizsācies jau daudz senāk par 2004. gadu. Tas bija pirms 35 gadiem, kad Daumants Pfafrods (58), tikko pa­beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, sāka strādāt Zinātņu akadēmijā. Tomēr jaunā zinātnieka karjera beidzās pavisam ātri. «Biju precējies, tikko bija piedzimis dēls, tāpēc dzīvošanas jautājums Rīgā bija sarežģīts,» atminas Daumants. Viņa sieva Ausma pazina toreizējo Līvānu stikla fabrikas direktoru Jāni Zosinu,kurš piedāvāja Daumantam darbu un pat dzīvokli. Ilgi nedomājot, viņš piedāvājumu pieņēma un jau pāris mēnešu vēlāk kļuva par fabrikas galveno konstruktoru.

Ideju par optiskās šķiedras ražošanu Damantam piespēlēja viņa bijušais profesors Uldis Sedmalis. «Viņš teica, ka pasaulē ir tāda pavisam jauna lieta kā optiskā šķiedra un ka Maskavas zinātnieki grib Baltijā izveidot šādu ražotni,» stāsta Daumants. Tas bija PSRS laikā, un viss jaunais tolaik bija saistīts ar militāro nozari. Ari Maskavas zinātnieki bija no slēgta tipa iestādes. Pēc tikšanās ar viņiem Pfafrods ideju izklāstīja Līvānu stikla fabrikas direktoram, un viņš atbil­dēja: «Kāpēc gan ne!» Tomēr Latvijas valdībai ar tās vadītāju Vitāliju Rubeni priekšgalā bija iebildumi. Tika izveidotas vairākas komisijas, kuras visas kā viena neatļāva šādas ražotnes iz­veidi, bet tad PSRS Valsts zinātnes un tehnikas komiteja nolēma, ka Līvānu stikla fabrikas pa­spārnē veidos slēgta tipa ražotni. Tas bija top- secret – Līvānos neviens pat nenojauta par tās eksistenci. Optiskā šķiedra pasaulē parādījusies salīdzi­noši nesen. Ap 1973. gadu šo jomu sāka apgūt amerikāņu kompānija Corning, trīs gadus vēlāk – PSRS, un 1979. gadā to sāka ražot Lī­vānos, tāpēc Daumants pieskaita sevi pie šīs nozares celmlaužiem. Līdz pat PSRS sabru­kumam Līvānos ražoja optiskās šķiedras izstrā­dājumus militārām vajadzībām.

Optiskā šķiedra ir materiāls ar ļoti zemu ter­miskās izplešanās koeficientu un lielu ķīmisko izturību, tāpēc to var izmantot plašā tempera­tūru diapazonā. Piemēram, militārajā jomā tās ir telekomunikācijas lidmašīnās, kur sakaru sis­tēma neiziet no ierindas arī atomsprādziena laikā. Militārie projekti tika finansēti ļoti dāsni, līdz ar to bija iespēja nolīgt apakšuzņēmējus, kas veica dažādus zinātniskos pētījumus un izstrādāja speciālus materiālus. Daumanta Pfa- froda vadībā izstrādāta virkne optisko šķied­ru kūļu (optical bundles) ražošanas tehnoloģiju, kurām nav analogu pasaules tirgū. Tolaik viņi arī strādājuši pie TOKAMAK programmas, kas ir aktuāla arī mūsdienās. Tās mērķis ir uz­būvēt pirmo kodolsintēzes spēkstaciju, kas ne tikai radītu mazākus draudus videi, bet arī ra­žotu vairāk enerģijas, nekā iespējams pašreizē­jās atomelektrostacijās. Optiskā šķiedra nepie­ciešama, lai no iekārtas, kur 200 miljonu grādu temperatūrā notiks reakcijas, nosūtītu infor­māciju par notiekošajiem procesiem uz mērierīci ārpus tās.

Lai arī slepeni, optiskās šķiedras ražot­ne darbojās ļoti efektīvi. Kamēr Līvānu stik­la fabrikā strādāja ap 1200 darbinieku, tā ar saviem 40 nodrošināja ceturto daļu fabrikas apgrozījuma. Taču, kad sabruka PSRS, vieglā dzīve bei­dzās. 1990. gadā Līvānu stikla fabrika kļuva par valsts uzņēmumu, un tās direktors nolēma optiskās šķiedras ražotni slēgt. «Es kā ražot­nes vadītājs pateicu: nē, mēs to ciet neslēgsim!» sitot dūri galdā, situāciju apraksta Daumants. Pateicoties Godmaņa valdības lēmumam (God- manis līdz 1988. gadam pats strādājis par ciet- vielu fiziķi), ražotni nolēma saglabāt. Reor­ganizējot Līvānu stikla fabriku, tika izveidots atsevišķs valsts uzņēmums Anda. «Ar 1992. gada 1. janvāri mēs sākām kā neatkarīgs valsts uzņēmums – bez neviena santīma kabatā,» tā laika sūro realitāti raksturo uzņēmuma vadītājs.

Viņu rīcībā bija visi pamatlīdzekļi, bet naudu nācās meklēt pašiem. Tā kā Krievija tagad Lat­viju uzskatīja par naidīgu valsti, viņi nolēma pievērsties Rietumiem. Palīdzēt organizēt biz­nesu pieteicās amerikāņu latvieši, tomēr tā iz­rādījās gaužām slikta ideja. «Tas mums kādus divus trīs gadus iesita milzīgu robu. Es nekad mūžā vairs neielaidīšos ne ar vienu Rietumu latvieti,» atklāti saka Pfafrods. Situācija kļuva arvien sliktāka, pieprasījums samazinājās, un darbinieki no uzņēmuma bēga kā no grimsto­ša kuģa. Beigās bija palikuši vien 14 cilvēki, tajā skaitā Daumants Pfafrods, kas tomēr vēl saska­tīja kādu perspektīvu.

Medicīnas lāzeru izstādē 1994. gadā viņš iepazinās ar vācu optiskās šķiedras kompānijas CeramOptec pārstāvi, kurš noorganizē­ja tikšanos ar šī uzņēmuma īpašnieku Volfgan­gu Nībergeru. «Viņam radās ļoti liela interese, un viņš piedāvāja kopīgi privatizēt uzņēmumu, pretī nodrošinot produktu noietu Rietumos,» stāsta Pfafrods. Ieguldījis 50 tūkstošus dolā­ru, manīgais vācietis ieguva jaunā uzņēmuma AndaOptec kontrolpaketi, un tas sāka attīstīties. «Tas notika ļoti strauji, tikām vaļā no parādiem un sākām labi pelnīt.»

Spožo izaugsmi pārtrauca Nībergera lē­mums savu Vācijas kompāniju no SIA pār­vērst par AS un 20% akciju piedāvāt Frankfur­tes biržā. Piedāvājums bija ļoti veiksmīgs viņš piesaistīja 30 miljonus eiro. Volfgangs Nīber- gers vēlējās iesaistīties farmācijas biznesā. Kā stāsta Pfafrods, viņš pat esot izrādījis intere­si par mūsu Grindex, bet beigās nopircis uz­ņēmumu Skotijā. Šī vācieša ideja piedzīvo­ja krahu, un zaudējumus vajadzēja kompensēt no citiem viņa uzņēmumiem. Nībergers pie­prasīja, lai visa AndaOptec peļņa tiktu pārskai­tīta viņam. «Taču mēs sevi cienījām un neļā­vām mūs aplaupīt, un tad viņš sāka runāt tikai caur juristiem,» atceras Daumants. Pēdējais pi­liens pacietības kausā bija brīdis, kad Nībergers licis visu peļņu ieguldīt kādā bezcerīgā projek­tā. Tad Latvijas puses dalībnieki pateica, ka iet prom. īsā laikā AndaOptec pameta 90% darbi­nieku; viņi nolēma kopīgi dibināt jaunu uzņē­mumu Z-light.

Šķiet, šāda rīcība vācieti pamatīgi nokai­tināja. Kā saka Pfafrods, bijusi sajūta, ka Nībergers grib viņa galvu. Pret viņu un Z-light iesniegtas prasības Konkurences padomē, ieradusies Finanšu policija, ēka, kur viņi tagad atrodas, 2004. gadā tikusi aizdedzinā­ta, un kā kronis visam – 2005. gada pavasa­rī uzņēmumu nozaga. Lai varētu sākt ražo­šanu no jauna, viņi vērsušies pie bankām, un SEB banka atvērusi solīdu kredītlīniju ap­tuveni miljona latu apmērā. Kad vajadzēja piereģistrēt komercķīlu, viņi pamanīja, ka uzņēmumam mainījušies īpašnieki. Izrādās, kāds krāpnieks Ventspilī viltojis uzņēmuma vadītāja parakstu, bankā, kuā nav videono- vērošanas, samaksājis valsts nodevu, un pa pastu nosūtījis nepieciešamos dokumentus uzņēmuma pārreģistrēšanai uz viņa vārda. Par laimi, ilgi tā nepalika un uzņēmums drīz vien tika pārreģistrēts atpakaļ īstajiem īpašniekiem.

Tā vien šķiet, ka Volfgangam Nībergeram ķeršanās pie neatļautiem līdzekļiem nav nekas svešs. Kā ziņo Bloomberg, ASV ir izsludināju­šas viņa arestu, jo Nībergers nav ievērojis aizliegumu pārreģistrēt māteskompāniju uz Aus­trijas meitaskompāniju, līdz ar to nevar tikt īstenots ASV tiesas spriedums lietā, kur me­dicīnisko ierīču ražotājs AngioDynamics iesūdzējis Biolitec par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Z-light jauno ražotni varēja veidot arī tuvāk Rīgai, bet Daumants uzskata, ka galve­nais viņa uzņēmumā ir cilvēki. Spriežot pēc tā, ka Nībergera uzņēmums, nu jau ar nosaukumu Biolitec, joprojām darbojas Līvānos, bet pelna četras reizes mazāk nekā Zlight, cilvē­ki tiešām ir galvenā šīs nozares veiksmes at­slēga. Tā kā iepriekšējie darbinieki jau dzī­voja šajā pilsētā, viņi savai ražotnei atrada telpas bijušajā Līvānu bioķīmiskajā rūpnī­cā. Tikpat pedantiska, kā tā izskatās no ārpu­ses, tā ir arī iekšpusē. Ražošanas telpās ne­viens nedrīkst ieiet bez baltā halāta, bahilām un cepurītes. Te lielākoties ražo medicīnis­kās iekārtas, tāpēc visam jābūt sterilam. Vēl Z-light ražo industriālās iekārtas, piemēram, spektroskopus, lāzeru iekārtas, analītisko un zinātnisko mēraparatūru un astronomiskās iekārtas. Turklāt ikviena šāda iekārta tiek iz­strādāta pēc individuāla pasūtījuma.

Viens no ievērojamākajiem uzņēmuma sa­sniegumiem ir dalība Eiropas observatori­jas izveidē augstu Andu kalnos Cīlē. Kopā ar Francijas Astronomijas institūtu viņi strādā­ja pie spektroskopa izveides, kam bija vaja­dzīga ļoti sarežģīta iekārta; paši francūži neticēja, ka tādu iespējams izgatavot. Uztverot to kā izaicinājumu, Z-light izstrādāja unikā­lu tehnoloģiju, kā šo iekārtu izgatavot. «Tagad mūsu izstrādājums atrodas šī milzīgā tele­skopa pašā fokusā,» ar neviltotu lepnumu saka Daumants, piebilstot: «Mums, diviem latviešu puikām par godu viss Francijas As­tronomijas institūts bija sanācis uz milzīgu banketu ar daudz franču šampanieša.» Tomēr uzņēmums nedus uz veciem lauriem. «Pastā­vēs, kas pārvērtīsies – viņi to ļoti labi apzi­nās. Z-light organizē savu pētniecisko grupu, meklē jaunus pielietojumus un pieņem darbā jaunus cilvēkus,» saka Linards Skuja, Cietvie- lu fizikas institūta vadošais pētnieks.

Faktiski visu savu produkciju Z-light realizē ārzemju tirgos, lielākoties ASV. Tur viņu pro­duktus izplata tādi miljardu uzņēmumi kā Cook Medical un Boston Scientific. Lai ārzemju tirgos būtu vieglāk darboties, izveidoti arī savi uzņē­mumi Vācijā (Lightgaide Otics GmbH) un ASV (Lightguide Optics Inc). Tur darbojas vietējie pārdevēji – Vācijā desmit, ASV divi. Pfafrods atklāj – viena no panākumu atslēgām veiksmī­gai darbībai ASV ir pārdevējs, ko viņiem izde­vies pārpirkt no konkurenta OFS, kas ir japāņu kompānijas Fujikura meitasuzņēmums. Tiesa, tas nav bijis lēts prieks nācies samaksāt 200 tūkstošus dolāru plus komisiju. Bet vadītājs uz­skata, ka šis ieguldījums jau nes augļus.

Uzņēmums nežēlo investīcijas arī personā­lā. Z-light darbinieku vidējais vecums ir vien 29 gadi, un viņi pelna aptuveni 1000 latu. Pfafrods pats nopelnīto netērē, lai iegādātos kārtējo luk­susa preci – viņš jau kopš 2005. gada ir izveido­jis labdarības fondu, kur tiek iemaksāti līdzekļi no desmit uzņēmumiem, un fonds maksā sti­pendijas studentiem. «Pie mums atbrauca Swedbank un aprēķināja, ka pa deviņiem gadiem kompānijas vērtība sasniegusi, kā minimums, 30 miljonus eiro,». Varētu domāt, ka kāds ir izrādījis interesi uzņēmu­mu iegādāties, bet Daumants Pfafrods skaidri norāda, ka ar investoriem neielaidīsies. Šķiet, viņš jau ir guvis mjīcību.