Printera kārtridžu uzpilde – iespēja ietaupīt un saudzēt dabu

printeris birojā

Jautājums, kā samazināt biroja izmaksas un ietaupīt, vienmēr ir aktuāls saimnieciskas dabas jautājums. Turklāt patīkami atrast jaunus veidus, kā nevajadzīgi nešķērdēties ar naudu, sevišķi – ja pastāv citas, daudz izdevīgākas alternatīvas.

Manam mazajam biznesam speciālisti no kartridzuuzpilde.lv palīdzējuši rast risinājumu, kā samazināt printēšanas izmaksas un efektīvāk izmantot jauniegādātus kārtridžus. 

Uzzinot par pakalpojumu, kas gada laikā sniedz iespēju ietaupīt vairāk kā 100 EUR, noteikti esmu pārliecinājusies, ka izmantot šī uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus ir labs veids, kā strādāt ekonomiskāk.

Turklāt kārtridžu uzpilde ir vēl viens veids, kā samazināt atkritumu daudzumu un nepieļaut, ka dabā nonāk vairāk kārtridžu korpusu kā situācijā, ja rūpīgāk pārdomātu to lietojumu. Tā kā rūpes par dabu ir nozīmīga pievienotā vērtība, ko sniedz kārtridžu uzpilde, neredzu iesmeslu, kāpēc neizmantot pakalpojumu, kas bez tam vēl ļauj ietaupīt.

Continue reading

5 motivējošas grāmatas, kuras iesaku izlasīt ikvienam

tālmācībā mācībasDažkārt dzīve atgādina amerikāņu kalniņus – ir gan kāpumi, gan kritumi. Turklāt esmu pārliecināta, ka tieši krituma brīži ir tie, kuri palīdz pēcāk pacelties augstāk un saskatīt jaunas iespējas. Tādās reizēs jo sevišķi meklēju iedvesmas avotus, kas ļautu ieraudzīt zelta mākoņa maliņu.

Motivējošas grāmatas noteikti nenāk par sliktu. Viena grāmatā izlasīta doma bez tam var pilnībā izmainīt dzīvi.

Turpinājumā 5 motivējošas grāmatas, kuras iesaku izlasīt ikvienam.

Continue reading

Kā popularizēt biznesa pakalpojumus ar dalder.lv un vakances Jūrmalā

vakances Jūrmalā

Dalder.lv ir jauna un inovatīva e-komercijas platforma, kuras piedāvātie modernie risinājumi var palīdzēt ikvienam biznesam. Kad meklēju iespējas pārdot pašas adītos džemperus, šis bija viens no tiem sludinājumu portāliem, kas mani uzrunāja visvairāk un palīdzēja potenciālos pircējus aizsniegt, neiztērējot ne santīma.

Noteikti vēlējos padalīties savā pieredzē, kā tad man gāja, un iedrošināt arī citus izmantot tieši šo mājaslapu, kura starp citām sludinājumu platformām izceļas ar iespēju personīgo pakalpojumu sniedzējam vai biznesam izveidot individuālu profilu, kas ne vien vairo uzticamību un atpazīstamību, bet arī nodrošina tiešas komunikācijas iespējamību caur mājaslapā iebūvētu rīku.

Nereti mazajiem uzņēmumiem vai pašnodarbinātajiem grūti piesaistīt auditoriju un saistīt plašākas sabiedŗības interesi, sevišķi gadījumā, ja trūkst finansējuma. Reklāmas ievietošana dažkārt izmaksā vairāk par pašu produktu, bet izdevīguma tādā gadījumā – nekāda. Savukārt individuālas mājaslapas izveidošana arī nav lēts prieks.

Kā veiksmīga alternatīva avīžu sludinājumiem vai reklāmām radio un televīzijā, manuprāt, ir jaunais un daudzsološais portāls dalder.lv, kurā sludinājumus iespējams publicēt bez maksas. Turklāt – bez papildus maksas arī tiek izveidota mini mājaslapa, kurā uzņēmums vai pašnodarbinātais var plašāk informēt par savu darbību.

Pateicoties portāla pretimnākošajai attieksmei pret jaunajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, domāju, ka tas drīz izkonkurēs citas sludinājumu platformas. Lietotājiem tiek sniegtas vairākas priekšrocības, kuras citos sludinājumu portālos nemaz nav pieejamas.

Kā viens no nozīmīgākajiem trūkumiem citu sludinājumu portālu e-platformās, manuprāt, ir klientu un pārdevēju anonimitāte. Savukārt dalder.lv sniedz iespēju klientam apskatīt pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja profilu, kā arī iepazīties ar citu autorizētu lietotāju atsauksmēm un vērtējumu. Uzņēmumam savukārt tas nodrošina papildus tiešsaistes reklāmu – jo kas gan, ja ne klientu atsauksmes, varētu vislabāk sniegt ieskatu par uzņēmuma produktu vai pakalpojumu.

Tajā pat laikā arī es pati varēju justies pasargātāka, jo arī man bija iespējams aplūkot noteiktā klienta profilu, kuru ieinteresējuši manis adītie džemperi. Dodoties uz tikšanos klātienē vai aicinot jauno klientu mājas apstākļos pielaikot džemperi, noteikti bija daudz patīkamāk laicīgi rēķināties, ka pie sevis patiesi sveikšu īstu cilvēku. Turklāt komunikāciju atviegloja arī tas, ka no abām pusēm bija iegūstama kontaktinformācija.

Sākumā pastāstīšu par dalder.lv piedāvātajām funkcijām uzņēmumiem vai privātpersonām, kas vēlas pastāstīt par savu preci vai pakalpojumu. Ieraksta noslēgumā – iepazīstināšu ar dalder.lv darba sludinājumu iedaļas funkcionalitāti, kā arī pastāstīšu, kā tas var noderēt noteiktas preces vai pakalpojumu izvietotājiem un meklētājiem portālā.

Continue reading

Efektīvs interneta mārketings tieši Jums

Mūsdienās gandrīz visi izmanto internetu, tiesa, šie nolūki un mērķi gan katram no mums atšķiras. Gan jau, ka kādreiz esat dzirdējuši par tādu lietu, kā interneta mārketings, bet vai līdz galam izprotat, kas tas tāds ir? Mārketinga pakalpojumi ir daudz un dažādi, tāpat kā to formas. Tradicionālo mārketingu palēnām sāk aizstāt interneta mārketings. To iespējams izmantot gan patstāvīgi, gan kā papildus elementu jau iepriekš nosauktajam tradicionālajam mārketingam. Continue reading

Meklēt atblastu internetā

apdrosinasana

Šogad mums ir jāsaprot, kā pār­dot šo programmatūru, kur ir mūsu klients, kāds viņš ir un kā viņu uzrunāt. Mēs mēģi­nām sevi sagatavot tam, ka ir jātērē daudz naudas mārketingam,» saka Risto Rosārs. Jā, mārketings ir tā pozīcija, kurai pir­majai krīzes laikā apcērp līdzekļus. Tagad acīm­redzot arī Baltijas valstīs ir parādījušies uz­ņēmēji, kas nenoniecina ieguldījumu nozīmi mārketingā.  Continue reading

Smags darbs

garbage

Čau! Uzgaidi drusciņ, es tūlīt!» – tā pavisam vienkār­ši no koridora otra gala man uzsauc nupat par ievēroja­mu uzņēmēju kļuvušais Gun­tars Kokorevičs. Viņš iznāk no sapulču telpas – perfek­tā uzvalkā, labā noskaņojumā un, kā ierasts, patiesi smaidot. Sapulce ir nedaudz ievilku­sies, jo tā šajā uzņēmumā ir pirmā. Viņš neuzskatīja par va­jadzīgu tērēt laiku iknedēļas sanākšanām, taču līdz ar jauno pieredzi, vadot 900 cilvēku kolektīvu, parādījušās ari dažas menedžmenta problēmas. Continue reading

Nekompetenti ārsti

ekonomika

Galvenais nosacījums lai izār­stētu pacientu, ir pareizas diagnozes noteikšana. Tas pats attiecas arī uz ekonomiku. Ekonomistu un politis­ko līderu nespēja novērtēt, kas kaiš daudzu valstu ekonomikai, un līdz ar to arī nespēja ieteikt pareizo ārstēša­nu ir bēdīgs pierādījums tam, ka viņi stūrgalvīgi nevēlas rēķināties ar fak­tiem. Tas arī atspoguļo viņu intelek­tuālo kūtrumu. Pasaulē valda juceklis. Japānā, Bra­zīlijā un Francijas dienvidos vēroja­ma ekonomikas lejupslīde. Continue reading

Optiskās šķiedras zažošana

Optical-fibersDivu stundu braucienā no Rīgas uz Latgales pusi, pavisam ne­lielā pilsētiņā Līvānos, kur iedzīvotāju ir vien trīspadsmit tūkstoši, atrodas viens no progresīvākajiem high-tech uzņēmumiem Latvijā Z-light. Man par pārsteigumu, tajā valda ab­solūts miers. Ar uzņēmuma līdzīpašnieku Daumantu Pfafrodu tiekos viņa kabinetā, kas iekārtots ar masīvām koka mēbelēm. Fonā klusu skan iepriekšējā gadsimta skaistākās džeza melodijas, un Dauman­ta zemais, pat tēvišķais balss tembrs un mierīgais runas veids rada iespaidu, ka neviens lēmums šeit netiek pieņemts neapdomāti. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks Jānis Spīgulis bez šaubīšanas nodēvē Pfafrodu par visa uzņēmuma dvēseli.

Z-Light ražo optisko šķiedru. Lai saprastu, kā tas notiek, mēģiniet iz­tēloties iekārtu trīsstāvu mājas augstumā. Trešajā stāvā ir sākuma punkts. Tur nelielā kastītē pa augšu ieiet aptuveni metru garš un divus centimetrus plats kvarca stienis, kam piemīt caurspīdīgums ļoti plašā spektrālā diapazo­nā (izskatās pēc ārkārtīgi dzidra stikla). Iekšā ir milzīgs karstums, kurā stienis tiek izkausēts. Apakšā ārā jau iznāk pavisam smalks pavediens, ko arī dēvē par optisko šķiedru. Tā tiek vilkta lejup līdz pirmajam stāvam, kur to satin rullī. Atkarībā no šķiedras diametra no viena stieņa var izvilkt pat vai­rākus kilometrus optiskās šķiedras. Viens tāds stienis maksā līdz 25 tūksto­šiem eiro, bet optiskās šķiedras kabelis no 20 santīmiem līdz latam metrā.

Vispopulārākais optiskās šķiedras izmantošanas veids ir telekomunikāci­jās, jo caur to var pārraidīt signālu ļoti lielos attālumos (pat vairākus simtus kilometru). Piemēram var minēt Latvijā tik ļoti aktuālo optisko internetu. Bet Z-light tā vietā, lai pārdotu vienkārši optiskos kabeļus par 20 santīmiem metrā, tiem piešķir augstu pievienoto vērtību  ražo jau gatavas iekārtas. Teiksim, vienreizējas lietošanas ierīce nierakmeņu skaldīšanai maksā 800 dolāru, turklāt tai faktiski nav analogu, tāpēc ASV 70% šādu operāciju notiek ar Līvānos ražoto iekārtu. Un ir skaidrs – ja galvenā izejviela ir optis­kais kabelis, kura pašizmaksa ir zem lata, uzņēmums nopelna ļoti labi. Šāda biznesa pieeja ļāvusi Z-light kļūt par vienu no TOP 3 uzņēmumiem pasaulē savā jomā, konkurējot ar divām amerikāņu kompānijām, OFS un Po- lymicro, un kopš 2004. gada palielināt apgrozījumu vismaz par 10% ik gadu. 2013. gadā sasniegts 6,4 miljonu latu apgrozījums, nopelnot pusotru miljonu.

Stāsts par optiskās šķiedras ražošanu aizsācies jau daudz senāk par 2004. gadu. Tas bija pirms 35 gadiem, kad Daumants Pfafrods (58), tikko pa­beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, sāka strādāt Zinātņu akadēmijā. Tomēr jaunā zinātnieka karjera beidzās pavisam ātri. «Biju precējies, tikko bija piedzimis dēls, tāpēc dzīvošanas jautājums Rīgā bija sarežģīts,» atminas Daumants. Viņa sieva Ausma pazina toreizējo Līvānu stikla fabrikas direktoru Jāni Zosinu,kurš piedāvāja Daumantam darbu un pat dzīvokli. Ilgi nedomājot, viņš piedāvājumu pieņēma un jau pāris mēnešu vēlāk kļuva par fabrikas galveno konstruktoru.

Ideju par optiskās šķiedras ražošanu Damantam piespēlēja viņa bijušais profesors Uldis Sedmalis. «Viņš teica, ka pasaulē ir tāda pavisam jauna lieta kā optiskā šķiedra un ka Maskavas zinātnieki grib Baltijā izveidot šādu ražotni,» stāsta Daumants. Tas bija PSRS laikā, un viss jaunais tolaik bija saistīts ar militāro nozari. Ari Maskavas zinātnieki bija no slēgta tipa iestādes. Pēc tikšanās ar viņiem Pfafrods ideju izklāstīja Līvānu stikla fabrikas direktoram, un viņš atbil­dēja: «Kāpēc gan ne!» Tomēr Latvijas valdībai ar tās vadītāju Vitāliju Rubeni priekšgalā bija iebildumi. Tika izveidotas vairākas komisijas, kuras visas kā viena neatļāva šādas ražotnes iz­veidi, bet tad PSRS Valsts zinātnes un tehnikas komiteja nolēma, ka Līvānu stikla fabrikas pa­spārnē veidos slēgta tipa ražotni. Tas bija top- secret – Līvānos neviens pat nenojauta par tās eksistenci. Optiskā šķiedra pasaulē parādījusies salīdzi­noši nesen. Ap 1973. gadu šo jomu sāka apgūt amerikāņu kompānija Corning, trīs gadus vēlāk – PSRS, un 1979. gadā to sāka ražot Lī­vānos, tāpēc Daumants pieskaita sevi pie šīs nozares celmlaužiem. Līdz pat PSRS sabru­kumam Līvānos ražoja optiskās šķiedras izstrā­dājumus militārām vajadzībām.

Optiskā šķiedra ir materiāls ar ļoti zemu ter­miskās izplešanās koeficientu un lielu ķīmisko izturību, tāpēc to var izmantot plašā tempera­tūru diapazonā. Piemēram, militārajā jomā tās ir telekomunikācijas lidmašīnās, kur sakaru sis­tēma neiziet no ierindas arī atomsprādziena laikā. Militārie projekti tika finansēti ļoti dāsni, līdz ar to bija iespēja nolīgt apakšuzņēmējus, kas veica dažādus zinātniskos pētījumus un izstrādāja speciālus materiālus. Daumanta Pfa- froda vadībā izstrādāta virkne optisko šķied­ru kūļu (optical bundles) ražošanas tehnoloģiju, kurām nav analogu pasaules tirgū. Tolaik viņi arī strādājuši pie TOKAMAK programmas, kas ir aktuāla arī mūsdienās. Tās mērķis ir uz­būvēt pirmo kodolsintēzes spēkstaciju, kas ne tikai radītu mazākus draudus videi, bet arī ra­žotu vairāk enerģijas, nekā iespējams pašreizē­jās atomelektrostacijās. Optiskā šķiedra nepie­ciešama, lai no iekārtas, kur 200 miljonu grādu temperatūrā notiks reakcijas, nosūtītu infor­māciju par notiekošajiem procesiem uz mērierīci ārpus tās.

Lai arī slepeni, optiskās šķiedras ražot­ne darbojās ļoti efektīvi. Kamēr Līvānu stik­la fabrikā strādāja ap 1200 darbinieku, tā ar saviem 40 nodrošināja ceturto daļu fabrikas apgrozījuma. Taču, kad sabruka PSRS, vieglā dzīve bei­dzās. 1990. gadā Līvānu stikla fabrika kļuva par valsts uzņēmumu, un tās direktors nolēma optiskās šķiedras ražotni slēgt. «Es kā ražot­nes vadītājs pateicu: nē, mēs to ciet neslēgsim!» sitot dūri galdā, situāciju apraksta Daumants. Pateicoties Godmaņa valdības lēmumam (God- manis līdz 1988. gadam pats strādājis par ciet- vielu fiziķi), ražotni nolēma saglabāt. Reor­ganizējot Līvānu stikla fabriku, tika izveidots atsevišķs valsts uzņēmums Anda. «Ar 1992. gada 1. janvāri mēs sākām kā neatkarīgs valsts uzņēmums – bez neviena santīma kabatā,» tā laika sūro realitāti raksturo uzņēmuma vadītājs.

Viņu rīcībā bija visi pamatlīdzekļi, bet naudu nācās meklēt pašiem. Tā kā Krievija tagad Lat­viju uzskatīja par naidīgu valsti, viņi nolēma pievērsties Rietumiem. Palīdzēt organizēt biz­nesu pieteicās amerikāņu latvieši, tomēr tā iz­rādījās gaužām slikta ideja. «Tas mums kādus divus trīs gadus iesita milzīgu robu. Es nekad mūžā vairs neielaidīšos ne ar vienu Rietumu latvieti,» atklāti saka Pfafrods. Situācija kļuva arvien sliktāka, pieprasījums samazinājās, un darbinieki no uzņēmuma bēga kā no grimsto­ša kuģa. Beigās bija palikuši vien 14 cilvēki, tajā skaitā Daumants Pfafrods, kas tomēr vēl saska­tīja kādu perspektīvu.

Medicīnas lāzeru izstādē 1994. gadā viņš iepazinās ar vācu optiskās šķiedras kompānijas CeramOptec pārstāvi, kurš noorganizē­ja tikšanos ar šī uzņēmuma īpašnieku Volfgan­gu Nībergeru. «Viņam radās ļoti liela interese, un viņš piedāvāja kopīgi privatizēt uzņēmumu, pretī nodrošinot produktu noietu Rietumos,» stāsta Pfafrods. Ieguldījis 50 tūkstošus dolā­ru, manīgais vācietis ieguva jaunā uzņēmuma AndaOptec kontrolpaketi, un tas sāka attīstīties. «Tas notika ļoti strauji, tikām vaļā no parādiem un sākām labi pelnīt.»

Spožo izaugsmi pārtrauca Nībergera lē­mums savu Vācijas kompāniju no SIA pār­vērst par AS un 20% akciju piedāvāt Frankfur­tes biržā. Piedāvājums bija ļoti veiksmīgs viņš piesaistīja 30 miljonus eiro. Volfgangs Nīber- gers vēlējās iesaistīties farmācijas biznesā. Kā stāsta Pfafrods, viņš pat esot izrādījis intere­si par mūsu Grindex, bet beigās nopircis uz­ņēmumu Skotijā. Šī vācieša ideja piedzīvo­ja krahu, un zaudējumus vajadzēja kompensēt no citiem viņa uzņēmumiem. Nībergers pie­prasīja, lai visa AndaOptec peļņa tiktu pārskai­tīta viņam. «Taču mēs sevi cienījām un neļā­vām mūs aplaupīt, un tad viņš sāka runāt tikai caur juristiem,» atceras Daumants. Pēdējais pi­liens pacietības kausā bija brīdis, kad Nībergers licis visu peļņu ieguldīt kādā bezcerīgā projek­tā. Tad Latvijas puses dalībnieki pateica, ka iet prom. īsā laikā AndaOptec pameta 90% darbi­nieku; viņi nolēma kopīgi dibināt jaunu uzņē­mumu Z-light.

Šķiet, šāda rīcība vācieti pamatīgi nokai­tināja. Kā saka Pfafrods, bijusi sajūta, ka Nībergers grib viņa galvu. Pret viņu un Z-light iesniegtas prasības Konkurences padomē, ieradusies Finanšu policija, ēka, kur viņi tagad atrodas, 2004. gadā tikusi aizdedzinā­ta, un kā kronis visam – 2005. gada pavasa­rī uzņēmumu nozaga. Lai varētu sākt ražo­šanu no jauna, viņi vērsušies pie bankām, un SEB banka atvērusi solīdu kredītlīniju ap­tuveni miljona latu apmērā. Kad vajadzēja piereģistrēt komercķīlu, viņi pamanīja, ka uzņēmumam mainījušies īpašnieki. Izrādās, kāds krāpnieks Ventspilī viltojis uzņēmuma vadītāja parakstu, bankā, kuā nav videono- vērošanas, samaksājis valsts nodevu, un pa pastu nosūtījis nepieciešamos dokumentus uzņēmuma pārreģistrēšanai uz viņa vārda. Par laimi, ilgi tā nepalika un uzņēmums drīz vien tika pārreģistrēts atpakaļ īstajiem īpašniekiem.

Tā vien šķiet, ka Volfgangam Nībergeram ķeršanās pie neatļautiem līdzekļiem nav nekas svešs. Kā ziņo Bloomberg, ASV ir izsludināju­šas viņa arestu, jo Nībergers nav ievērojis aizliegumu pārreģistrēt māteskompāniju uz Aus­trijas meitaskompāniju, līdz ar to nevar tikt īstenots ASV tiesas spriedums lietā, kur me­dicīnisko ierīču ražotājs AngioDynamics iesūdzējis Biolitec par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Z-light jauno ražotni varēja veidot arī tuvāk Rīgai, bet Daumants uzskata, ka galve­nais viņa uzņēmumā ir cilvēki. Spriežot pēc tā, ka Nībergera uzņēmums, nu jau ar nosaukumu Biolitec, joprojām darbojas Līvānos, bet pelna četras reizes mazāk nekā Zlight, cilvē­ki tiešām ir galvenā šīs nozares veiksmes at­slēga. Tā kā iepriekšējie darbinieki jau dzī­voja šajā pilsētā, viņi savai ražotnei atrada telpas bijušajā Līvānu bioķīmiskajā rūpnī­cā. Tikpat pedantiska, kā tā izskatās no ārpu­ses, tā ir arī iekšpusē. Ražošanas telpās ne­viens nedrīkst ieiet bez baltā halāta, bahilām un cepurītes. Te lielākoties ražo medicīnis­kās iekārtas, tāpēc visam jābūt sterilam. Vēl Z-light ražo industriālās iekārtas, piemēram, spektroskopus, lāzeru iekārtas, analītisko un zinātnisko mēraparatūru un astronomiskās iekārtas. Turklāt ikviena šāda iekārta tiek iz­strādāta pēc individuāla pasūtījuma.

Viens no ievērojamākajiem uzņēmuma sa­sniegumiem ir dalība Eiropas observatori­jas izveidē augstu Andu kalnos Cīlē. Kopā ar Francijas Astronomijas institūtu viņi strādā­ja pie spektroskopa izveides, kam bija vaja­dzīga ļoti sarežģīta iekārta; paši francūži neticēja, ka tādu iespējams izgatavot. Uztverot to kā izaicinājumu, Z-light izstrādāja unikā­lu tehnoloģiju, kā šo iekārtu izgatavot. «Tagad mūsu izstrādājums atrodas šī milzīgā tele­skopa pašā fokusā,» ar neviltotu lepnumu saka Daumants, piebilstot: «Mums, diviem latviešu puikām par godu viss Francijas As­tronomijas institūts bija sanācis uz milzīgu banketu ar daudz franču šampanieša.» Tomēr uzņēmums nedus uz veciem lauriem. «Pastā­vēs, kas pārvērtīsies – viņi to ļoti labi apzi­nās. Z-light organizē savu pētniecisko grupu, meklē jaunus pielietojumus un pieņem darbā jaunus cilvēkus,» saka Linards Skuja, Cietvie- lu fizikas institūta vadošais pētnieks.

Faktiski visu savu produkciju Z-light realizē ārzemju tirgos, lielākoties ASV. Tur viņu pro­duktus izplata tādi miljardu uzņēmumi kā Cook Medical un Boston Scientific. Lai ārzemju tirgos būtu vieglāk darboties, izveidoti arī savi uzņē­mumi Vācijā (Lightgaide Otics GmbH) un ASV (Lightguide Optics Inc). Tur darbojas vietējie pārdevēji – Vācijā desmit, ASV divi. Pfafrods atklāj – viena no panākumu atslēgām veiksmī­gai darbībai ASV ir pārdevējs, ko viņiem izde­vies pārpirkt no konkurenta OFS, kas ir japāņu kompānijas Fujikura meitasuzņēmums. Tiesa, tas nav bijis lēts prieks nācies samaksāt 200 tūkstošus dolāru plus komisiju. Bet vadītājs uz­skata, ka šis ieguldījums jau nes augļus.

Uzņēmums nežēlo investīcijas arī personā­lā. Z-light darbinieku vidējais vecums ir vien 29 gadi, un viņi pelna aptuveni 1000 latu. Pfafrods pats nopelnīto netērē, lai iegādātos kārtējo luk­susa preci – viņš jau kopš 2005. gada ir izveido­jis labdarības fondu, kur tiek iemaksāti līdzekļi no desmit uzņēmumiem, un fonds maksā sti­pendijas studentiem. «Pie mums atbrauca Swedbank un aprēķināja, ka pa deviņiem gadiem kompānijas vērtība sasniegusi, kā minimums, 30 miljonus eiro,». Varētu domāt, ka kāds ir izrādījis interesi uzņēmu­mu iegādāties, bet Daumants Pfafrods skaidri norāda, ka ar investoriem neielaidīsies. Šķiet, viņš jau ir guvis mjīcību.

Vīna detektīvs

Vīna-detektīvsPagājušajā ziemā Maikls Īgens palīdzēja atrisināt ar vīna viltošanu saistītu noslēpumu vairāku miljonu dolāru vērtībā, iesaistot arī miljardieri Bilu Kohu. Tagad vīna detektīvs mēģina atklāt jaunus šā dzēriena viltošanas gadījumus.

Maiklam Īgenam, ko Ņujor­kas laikraksti nodēvējuši par vīna detektīvu, Bostonas lieta bija pirmais augstākās sarežģītības uzdevums – pagājušā gada decembrī viņš palīdzēja FIB at­risināt lielāko vīna viltošanas gadījumu ASV. Continue reading

STRUKTURĒTA PEĻŅA

STRUKTURĒTA PEĻŅASen jau zināms par to, ka uz diviem krēsliem sēdēt nav ietei­cams. Tas attiecināms arī uz riska un peļņas sakarību. Jo vairāk gri­bas nopelnīt finanšu tirgos, jo lielākus riskus nākas uzņemties. Drošākais noguldījums – depozīts – piedāvā pavisam nelielas likmes, aptuveni 1%, bet drošas ob­ligācijas labākajā gadījumā var piedāvāt tikai mazliet augstāku (1-2%) ienesīgumu nekā depozīts. Taču investīcijas akcijās, kas sola dividendes un iespējamu cenas kāpumu, nevar garantēt, ka rezultāts nebūs pilnīgi pretējs. Akcijas cena var sarukt, bet di­videnžu izmaksu var vienkārši pārtraukt. Kur tad noguldīt naudu, lai neuzņemtos risku, bet varētu vairāk nopelnīt? Continue reading